Latest posts by Марина Соколова (see all)

Otrā lielākā Latvijas pilsēta Daugavpilī ir unikāls dārgums – tieši šeit atrodas Daugavpils cietoksnis (XIX gs. vidū bija nosaukums Dinaburgas, bet tā paša gs. beigās – XX gs. sākumā Dvinskas cietoksnis), kura saglabāšanā un attīstībā jau ieguldīti miljoni Eiropas līdzekļu. Plānojami vēl daži projekti, tas nozīmē, ka Daugavpils dārgums ik gadu kļūst arvien vērtīgāks ne tikai mūsu valsts, bet arī visas Eiropas merogā. Protams, var vienkārši pastaigāties pa cietokšņa teritoriju, uztaisīt vairākas fotofilmiņas, taču labāk sākt iepazīšanos ar šo vietu no Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra apmeklējuma. Pirmkārt, tādēļ, ka šī 2011. gadā restaurētā ēka ir labi saglabātā cietokšņa rūpniecības mantojuma lieliskais paraugs.

Šī skaistā ēka ir nekas cits kā ūdens tornis, kuru sāka būvēt 1865. gadā, bet jau pēc četriem gadiem cietoksnis jau pilnīgi bija apgādāts ar ūdeni. Daugavas krastos tika izraktas trīs akas, ūdens no tām ar tvaika mašīnu tika piegādāta uz šo ēku, precīzāk uz tzvertni ar ietilpību 3000 kausi. Starp citu šo iespaidīgā lieluma dzelzs tvertni var ieraudzīt arī šodien. Uz turieni šodien ūdeni nepiegādā, vienīgi tūristi tur met monētas, lai atgieztos. Jāatzīmē, ka šeit glābāja un pārsūca ūdeni tehniskajām vajadzībām, tai skaitā arī struklakām. Dzeramais ūdens tika ņemts no akām, kuras atradās tieši pašā cietoksnī.

Otrkārt, Kultūras un informācijas centrā var iepazīties ar dažām interesantām ekspozīcijām, turklāt bezmaksas. Šiet var uzzināt par cietokšņa vēsturi, sākot no 1810. gada, kad Krievijas imperātors Aleksandrs I apstiprināja G.Gekeļa inženiera pulkveža būvniecības projektu, un beidzot ar padomju laikiem. No 1948. gada līdz 1993. gadam cietoksnī  atradās Daugavpils Militārā avioinženieru arodskola. Ar lielu prieku aplūkoju visdažādākos priekšmetus, kuri tika atrasti šeit izrakumu un remontdarbu laikā.

Piemēram, uzkrājās tikdaudz dažāda lietojuma trauku, ka izveidojās vesela stikla galerija. Kaut gan, jāatzīmē, ka ne visi trauki ir no cietokšņa. Ekspozīcijas galvenais mērķis ir pavestīt par tiem trīs tūkstošiem kausu, precīzāk, cik daudz citu trauku būs vajadzīgi, lai piepildītu ūdens torņa tvertni. Teiksmi, ja rēķināt briljantzaļā šķīduma pudelītēs. Atcerieties, tādas šauras nelielas pudelītes?!

Treškart, Centrā var pasūtīt ekskursijas pa cietoksni. Protams, pašlaik populāri visādi “laifhaki”, kā ceļot lētāk un nedalīties ne ar vienu ar savu naudu, bet, ja ekskursijas vadītājs ir īsts profesionāls, tad jebrukš brauciens kļūs patīkamāks. Es paņēmu 45 minūšu ekskursiju par atjaunoto cietokšņa daļu. Man patika! Domāju, arī tematiskajām ekskursijām jāpievērš īpaša uzmanība.

Ekskursija sākas no Nikolaja vārtiem. Patiesībā cietoksnī sākumā nebija četru vārtu, kuri tika nosaukti par godu imperatoram un viņa brāļiem, slavenajiem kņaziem  – Aleksandram, Konstantīnam, Mihailam, Nikolajam – šie vārti bija īpaši. Pirmkārt, tāpēc, ka tieši pa tiem izbrauca ceļotāji no Eiropas, un tikai šajos vārtos bija speciāla telpa apsadzei un aresta telpa, arodskolas laikā tos izmantoja kā dārzeņu glabātavu. Šodien te ir suvenīru veikaliņš, sīkspārņu centrs un vēsturisku tērpu izstāde (tā atrodas prētājā vārtu telpā, taču ziemā slēgta).

Mēs uzzinājā, ka vārtu puse sver 550 kg, un katru darbdienu Centra trauslas darbinieces pašas aizver un atver vārtus. Nekāds fitness nav vajadzīgs! Un vēl mēs runājām pa XIX gadsimta rāciju, kura ir iemontēta vārtos, un izgājām uz koka tiltu. Tas ir 55 metru garš un 8 metru plats tilts, kurš atjaunots uz vesturskiem pamatiem. Zem tilta ir grāvis, kuru piepilda ar ūdeni tika i bīstmaības gadījumā, taču mūsdienās reizēm šeit var pat pavizināties ar laivam augstā ūdens līmeņa dēļ palu laikā.

Tad bija pastaiga pa galveno valni un iepazīšanās ar faktisko stiprināšans cietokšņa sistēmu: bastioni, redutes, aizsargvaļņi. Un ar katru jaunu atklājumu brīnies, cik rūpīgi (kaut gan lēni) būvēja gandrīz pirms diviem gadsimtiem. Grūti iedomāties, bet, piemēram, stripinājumu ārpuses perimetra apšuvumā šķembas ir noliktas bez kāda šķīduma tik rūpīgi kā pat naža asmeni iedurt tajā nav iespējami. Pastaigājoties pa atjaunoto cietokšņa daļu, citreiz pat zūd īstenības sajūta, likās, ka pilnīgi nejauši nokļuvi pagājušā gadsimta 50 gados. Un tas ir lieliski! Tomēr cietokšņa teritorija ir tik liela un daudzplānu, ka ceļot laikā te var ilgi.

Protams, mēs nepalaidām cietokšņa rēģu – zirgu, kurš apsiets ar saitēm un krāsots ar fluorescejošo krāsu. Kāpēc tieši zirgs? Pēc Liepājas un Rīgas mākslinieku komandas viedokļa,  Egona Perševiča vadībā XIX gadsimtā, arī XX gadsimta sākumā zirgus izmantoja kara darbību vadībā, daudzi gāja bojā kaujas laukā, proti, arī 1812. gadā, kad Napoleona armija mēģināja iekarot būvējamu cietoksni. Starp citu, Starptautiskā tēlnieku simpozīja laikā tapa ideja un skulptūra, kuru rīko Marka Rotko Mākslas centrs, bet par centru stāstīsim atsevišķi tuvākajā laikā.

Dinaburga cietokšņa vizītei nav svarīgs gadalaiks un sezonalitāte. Ziemā pat ir labākais laiks saplūšanai ar īstenību, nav tik daudz ļaužu. Toties sezonā šeit notiek visdažādākie pasākumi, sākot no Martas balles, militāri vēstursikās rekonstrukcijas klubu festivāla un beidzot ar apbrīnojamu tirdziņu un ielu teātru priekšnesumiem. Jau zināms, ka 2018. gadā Dinaburgas cietoksnis aicinās uz vairākiem pasākumiem. Piedāvājam jums tikai trīs pašos ievērojamākos un interesantākos:

  • sezonas atklāšana un Mākslas centra 5 gadīgas jubilejas svinēšana – 20. aprīlī;
  • muzeju nakts – 19. maijā;
  • Martas balle – 26. maijā;
  • vēsturiskās rekonstrukcijas “Dinaburga 1812” festivals – 14.-15. jūlijā;
  • mākslas nakts – 8. jūlijā.

Plānojiet savu laiku laicīgi un nepalaidiet garām iespēju apmeklēt galveno Daugavpils dārgumu, pat ja jūs tur bijāt. Cietoksnī  ir deviņas ielas, astoņdesmit ēkas, skvēri un parki, trīsdesmit pieci kultūras pieminekļi, bet nākotnē – jaunu muzeju atklāšanas, proti, slavenā Latvijas podnieka Pētera Martinsona muzejs, kurš ir uzdāvinājis visus savus darbus Mākslas centram. Un noteikti noskaidrojiet, vai cietokšņa forma ir līdzīga saulei. Var būt jūs redzēsiet zvaigzni, bruņurupuci vai pat sīkspārni…

P.S. Manas lapas facebook un Instagram. Tāpat esmu odnoklassniki.ru. Ienāciet, lasiet, komentējiet! Vienmēr priecājos par jauniem draugiem!