Марина Соколова
Latest posts by Марина Соколова (see all)

Viens no pazīstamākajiem un lieliski saglabātajiem Latvijas parkiem angļu stilā. Tas atrodas mūsu valsts ziemeļu pilsētā – Alūksnē. Un tā nav vienkārša standarta, skaista frāze, bet faktu konstatācija. Pirmkārt, tas ir viens no bagātākajiem Baltijas parkiem dendroloģiskajā plānā, otrkārt, Latvijā nav tāda otrā parka, kur saglabātos tik daudz mazu arhitektūras formu, bet, treškārt, pēdējos gados parka atjaunošanā tika ieguldīti lieli līdzekļi, un parks kļuva par īstu pērli Alūksnes ievērojamāko vietu kolekcijā. Un Pavlovska te minēta ne jau sarkanā vārda labad. Tieši uz šo lielisko dārza parka arhitektūras paraugu orientējās Kristofs Burhards fon Fitingofs, kurš sapņoja pārcelt Pavlovskas gabaliņu vienā no savām muižām. Viņš kalpoja par kambarkungu  pie Krievijas troņa mantinieka Pavēla I, kura rezidence atradās tieši Pavlovskā.

XVIII gadsimtā Marienburgas muižu iegādājās barons Fitingofs Šels Ivans Fjodorovičs (Otto Hermann von Vietinghoff genannt Scheel; 1722 – 1792). Viņam piederēja ap 30 muižu, viena starp tiem bija Marienburgas, kas atrodas liela un gleznaina Alūksnes ezera krastā, viņa ģimene izmantoja to kā vasarnīcu. Viņa dzīvošanas laikā sāka veidot parku franču stilā, bet, kad Marienburga nonāca pie viņa dēla Fitingofa Šela Borisa Ivanoviča (Christoph Burchard von Vietinghoff genannt Scheel; 1767—1828), mode ir mainījusies, un galvenā muižas dārznieka Pētera Buka uzdevums bija izveidot parku ainavas (angļu) stilā. Kas arī bija izdarīts, turklāt teicami. Bet vairs nemocīšu jūs ar vēsturiskiem faktiem, uzaicinu pastaigāties pa parku. Protams, visi 32 hektāri grūti izstaigāt, tomēr gribas jums šo to parādīt.

Kolonāde “Glābtā”

Patiesībā šai skaistajai kolonādei sākotnēji nebija nekā kopīga ar Alūksnes parku, XIX gadsimta beigās tā rotāja fon Vulfu muižas Gaujienas parku (tas ir vairākos desmitos kilometru no Alūksnes). XX gadsimta 60. gadu sākumā baronu kapelu, kuras sastāvdaļa bija arī kolonāde, Gaujienas parkā nolēma nojaukt. Pēc tagadējā Tautas deputātu rajona padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja Karļa Ubeļa pavēles to pārveda uz Alūksni, uzstādīja netālu no fon Fitingofu jaunās pils. Saglabāja. Tomēr visu parku arī var uzskatīt par saglabātu, jo varēja uzbūvēt vai palaist pavisam…

Dievietes Pomonas dievnams

Jauns vecais parka objekts, taču XVIII gadsimta oriģināls tika nojaukts 1935. gadā, jo atradās avārijas stāvoklī. Atjaunots 2018. gadā. Sākotnēji šajā skaistajā dievnamā atradās Pomonas – koka augļu, dārzu un bagātības romiešu dievietes statuja. Var būt viņa bija šā parka talismans? Starp citu, uz kolonnu griestiem bija uzzīmēts uzraksts franču valodā “Tu es tikumisks, ja mīli dabu”.

Cerēsim, ka dieviete Pomona atgriezīsies uz šo parku, šeit ir ko saglabāt un ar ko lepoties. Pēdējos gados parkā tiek atjaunotas nošķirtas vietiņas atpūtai ar granīta soliņiem un nelielām strūklakām, kuras vairāk atgādina straujus strautiņus. Ik gadu parkā parādās vēl vairāk parka rožu. Varbūt tās nav tik daudzveidīgas un eksotiskas kā tās skaistules, ko pārdod mūsu veikalos šodien, tomēr tās vairāk atgādina tās rožu šķirnes, kuras bija populāras XVIII-XIX gadsimtos Latvijas teritorijā.

Fon Fitingofu kapliča 

Baronu mauzolejs arī tika atjaunots 2018. gadā, un šai ēkai piešķīra pavisam jaunu skanējumu. Kapličas durvis ir atvērtas tūristiem, kad pienāk tām tuvāk, tad redzi pie sienām iekšā video un dzirdi stāstu par šo zemju īpašniekiem, par parka dibināšanas vēsturi. Pat ka mauzolejā nebūtu šī piepildījuma, tik un tā tas ir uzmanības vērts, taču tas tika uzbūvēts 1831. gadā, to būvēja slavens arhitekts V. Krauze, tas pats, kurš projektēja pirmās Terbates Universitātes galvenās ēkas (tagadējā Tartu).

Vēja valdnieka Eola dievnams

Dievnams uzbūvēts uz pakalna, bet tā tuvumā nedz tad, nedz tagad nav koku un augstu krūmāju, tas ir tāpēc, lai vējš pastaigātos. Sākotnēji tika iecerētas četras arfas pie griestiem – pa vienai uz katru debespusi. Ar vēja brāzmām tās skanēja, saka, tiks skaļi, ka traucēja baroniem gulēt, un tās novāca. Šis mazais dievnams izskatās ļoti trausls,  kāds īslaicīgs, bet tas tomēr pretojas visiem vējiem un grūtībām. Atjaunots 2018. gadā.

Aleksandra paviljons

Šim izsmalcinātajam paviljonam ir arī cits nosaukums – Tējas paviljons. Runā, ka šeit fon Fitingofu ģimenei ļoti patika dzert tēju un vērot eseru. Otrais nosaukums tika dots pēc imperatora Aleksandra I vizītes uz Marienburgu.

Šajā mazajā celtnē tiek ielikts nodoms, jo tā personificē Krievijas impēriju, kur cieši savijās Austrumi un Rietumi. Paviljons tika atjaunots viens no pirmajiem, vēl 2015. gadā, un tas ir viens no maniem favorītiem Marienburgas muižas parkā.

No Tējas mājiņas pa pakāpieniem var nokāpt pie ūdens, pie piestātnes un manas mīļākās vietas parkā.

Vieta meditēšanai

Tas nav oficiāls nosaukums, vienkārši man tā gribas saukt nojumi uz piestātnes austrumu stilā. No šejienes grūti aiziet, ezera skati saviļņo un priecē acis. No šīs vietas var ieraudzīt Tempļa kalnu ar mazu rotondu augšā (droši vien dzirdējāt, ka tieši šeit Latvijā meklēja kādreiz templiešu zeltu), ļoti mūsdienīgā, jauna sporta bāze Pils salā.

Un, domāju, ka tieši stāvot uz šīs nelielās piestātnes daudzi deva solījumus atgriezties vēlreiz uz šo skaisto pilsētiņu Alūksni un, beidzot, izstaigāt visus 32 parka hektārus. Lai vēlreiz priecāties par daiļumu un miermīlību, restauratoru un mūsdienu dārzkopju darba rezultātiem un paklausīties laternas čukstus (jā, parkā ir sava, runājošā vismaz trīs valodās, laterna)…

P.S. Manas lappuses Facebook, Instagram. Tāpat esmu Odnoklassniki.ru. Uzaicinu uz savu lappusi Yandex Zen. Ienāciet, lasiet, komentējiet! Vienmēr priecājos par jauniem draugiem.