Krēta ir viens no populārākajiem galamērķiem cilvēkiem, kuri vēlas baudīt dabu, sauli, jūru un vēsturi.

Populārākie un tūrisma industrijas attīstītākie reģioni ir salas ziemeļos – tur ir Herakliona, Hanja, Rethimno un citas pazīstamas pilsētas ar tūrismam pakārtotu infrastruktūru. Savā ziņā šīs pilsētas visas ir līdzīgas kā ūdenslāses: vecpilsētas ar šaurām ieliņām, kas pārbāztas ar restorāniem, jūras līča krastu aizņem promenāde un restorāni, restorāni, restorāni. Skaisti, tīri, glīti, laipni, garšīgi, uzpucēti, bet tā nav īstā Krēta. Īstā Krēta meklējama salas vidienē un dienvidu krastā, ko apskalo Vidusjūra. Vismazāk tūrisma industrijas skartais reģions ir Lasiti, kas atrodas salas austrumu galā dienvidu krastā.

Tā kā Krēta mūsu ceļojumu sarakstā nav pirmo reizi, tad gribējās redzēt ko citu, tāpēc, plānojot braucienu, izvirzījām sev mērķi – tālāk no populārajiem tūrisma galamērķiem, jo gribam ieraudzīt patieso Grieķiju. Par apmešanās vietu izvēlējāmies Ierapetras apkaimi. “Booking.com” atradu viesnīcu “Oleander garden”, kas piesaistīja ar savu atrašanās vietu – apmēram 700 metru no jūras, kalnu aizā. Izvēle bija nekļūdīgi pareiza! Kādreizējā olīveļļas spiestuvē, kas desmitiem reižu pārbūvēta un apbūvēta, iekārtota pietiekami laba viesnīca, kas sākotnēji šķiet kā labirints, jo katrs numurs ir gluži vai citā stāvā, katram ir sava ieeja un kaimiņus vispār nav iespējams ne redzēt, ne dzirdēt. Tā kā viesnīca atradās kalna nogāzē, tā arī nesapratu, cik stāvu bija tam namam – ja skatījos no lejas, tad sanāca, ka dzīvojam trešajā stāvā, kad skaitīju no sāniem, tad vispār ēkai bija tikai trīs stāvi, taču, ja kāpu no kalna lejā, tad uz leju bija jākāpj trīs stāvi.

Vērojot Lasiti reģiona ciematus, sākumā ir neliels kultūršoks, jo vide būtiski atšķiras no ierastajiem tūrisma reģioniem – te ir pilnīgi normāli, ka pie mājām ir nekārtība ar spaiņiem, veciem logiem un vēl citiem nenosakāmas izcelsmes krāmiem, un nesakopti mauriņi vai aizauguši dārzi ir mazākais, par ko uztraukties. Protams, ir arī skaisti sakopti un uzturēti īpašumi, tāpēc nevar teikt, ka grieķi ir nevīžas pēc būtības. Tajā brīdī, kad sāc saprast, kā grieķis domā, tad viss nostājas savās vietās. Grieķim daudz svarīgāk ir ar kaimiņu pasēdēt tavernā, iedzert kādu rakiju vai vīna glāzi, vērot pasauli sev apkārt un baudīt dzīvi.

Pārsteidzoša ir grieķu patiesā viesmīlība – tūrisma reģionos ir jaušama apkalpojošā personāla laipnība, apzinoties, ka par to tiks samaksāts ar dzeramnaudu, bet īstajā Krētā cilvēks cilvēkam palīdz nesavtīgi – nedomājot, kas viņam par to būs.

Ja gribat ieraudzīt patieso Krētu, nomājiet auto un ceļojiet! Tas nav dārgi – kopā ar pilnu apdrošināšanu, ko no sirds iesaku iegādāties, mašīna dienā izmaksās 20-25 eiro.

Gribi zināt par visiem pēdējiem tūrisma jaunumiem – seko līdzi mūsu lappusei Facebook!

Avots: neatkariga.nra.lv