- MĀKSLINIECISKIE ŠAUĻI - 24 July 2024
- ŠAUĻU DABAS SKAISTUMA MAĢIJA - 12 June 2024
- 7 IDEJAS NEDĒĻAS NOGALES IZBRAUCIENAM UZ ŠAUĻIEM - 30 May 2024
Vai jūs zināt, ka Daugavpilī ir šūšanas ražotne, kur šuj sporta tērpus Tour de France velobraucējiem un apģērbu medībām Lielbritānijas karaļu ģimenei? Vai to, ka pandēmijas laikā tajā pašā ražotnē tika uzsākta Eiropas kvalitātes sertificētu medicīnisko aizsargmasku šūšanas līnija, kuras, piemēram, iegādājas aviokompānija airBaltic? Tāpat te šuj vienreizējus medicīnas halātus Dānijas ārstiem, ekskluzīvu apģērbu medībām un makšķerēšanai Eiropas valstīm, arī stilīgu apģērbu suņiem. Par to mums ir pastāstījusi šūšanas ražotnes Deora īpašniece Diāna Jakubovska.
Pirmais, kas atstāja iespaidu, kad ar fotogrāfu nokļuvām ražošanas cehā, bija kaut kāda pārsteidzoši mierīga gaisotne. Neskatoties uz iekārtu trokšņiem. Šķita, ka šeit strādājošie cilvēki jūtas aizsargāti no ārējā pandēmijas haosa. Un acīmredzami pamanāms bija tas, ka mūsu ierašanās ar kompānijas vadītāju Diānu nemaz nemulsināja darbiniekus. Draudzīga atmosfēra patīkami pārsteidza.
Par to, ka viss sākās
Diāna Jakubovska ir dzimusi Daugavpilī. Viņa ir pabeigusi 13. vidusskolu, klasi ar padziļinātu matemātikas mācīšanu. Tad absolvēja Rīgas Bankas biznesa un finanšu augstskolu, Latvijas Universitātē ir ieguvusi maģistra grādu, kopumā Diāna studēja desmit gadus, viņai ir krietna izglītība bankas analītikas un finanšu jomā.
Tad Daugavpilī atvēra grāmatvedības firmu. Bet ideja par šūšanas ražotni radījās negaidīti. “2008.-2009. gada krīzes laikā man bija klients, kurš nodarbojas ar jogas paklājiņu pārdošanu. Un tad man iešāvās galvā doma, kāpēc mums nesāktu šūt šos paklājiņus. Uzrakstīju projektu un iesniedzu kompānijā Altum, tas tika apstiprināts. Par šo naudu esmu iegādājusies iekārtas, un mēs sākām šūt,” stāsta Diāna.
Sākumā strādāja seši cilvēki ar šujmašīnām. Pakāpeniski esam izauguši līdz lielai ražotnei, kurā strādā vairāk par simts cilvēku. “Investīcija šūšanas ražotnē ir ievērojamas, iekārtas pastāvīgi tiek atjaunotas. Šodien klienti pieprasa augstāku kvalitāti no šūšanas ražotnēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu. Un to nevar sasniegt ar vecām mašīnām. Nekautrēšos un uzsvēršu, ka mums ir viena no labākajām un tehniski aprīkotajām šūšanas ražotnēm Latvijā,” stāsta Diāna.
Par grūtībām pašā sākumā
Pirms šī uzņēmuma atvēršanas Diāna brauca uz Lietuvu, Igauniju, apmeklēja vairākas šūšanas ražotnes, skatījās, konsultējās ar speciālistiem. Ļoti daudz lasīja, analizēja un pārdomāja. Taču pats sarežģītākais bija atlasīt profesionālo komandu, kura būtu tikpat aizrāvusies ar šo pasākumu kā viņa.
“Daudz laika un spēka esam ieguldījuši personāla apmācībā. Daudzas šuvējas nevēlējās pārmācīties. Cilvēki ir pieraduši strādāt fabrikā, veikt vienu un to pašu operāciju, šūt, piemēram, dūnu jakas.” Diāna saka, ka šajā posmā viņai ļoti paveicies ar meistariem, kuri ne vien apmācīja: “Mums bija jāizskaidro katram, ja mēs gribas labus pasūtījumus un atalgojumu, gribam ,lai ar mums sadarbotos, mums jāražo augstākās klases produkcija, kas ir pieprasīta tirgū. Un tad mēs izturēsim pat sliktos laikos.”
Par Deora sortimenta pakāpenisko palielināšanu
Pēc jogas paklājiņiem uzņēmumā tika apgūta kvalitatīva mūsdienu darba apģērba šūšana. Taču Diāna vienmēr ir gribējusi šūt kaut ko sarežģītāku, eksperimentēt. Katru gadu viņa apmeklēja šūšanas nozares izstādes Eiropā. Vienā no tām viņa iepazinās ar lielas Eiropas kompānijas pārstāvī, kura nodarbojas ar sporta apģērba piegādēm. “Pēc kāda laika viņš atbrauca pie mums ciemos, uz Daugavpili, paskatījās ražotni, bija apmierināts ar redzēto un pirmoreiz izdarīja pirmo pasūtījumu.”
Diāna tagad atceras, ka tas bija piedzīvojums. “Tāda apģērba ražošanā ir daudz nianšu – augsta kvalitāte, speciāli audumi un sarežģīts tehnoloģiskais process. Toreiz mums nebija tādas pieredzes. Bet pasūtītājs riskēja kopā ar mums un pat atsūtīja pie mums savus tehnologus, kuri mūs apmācīja. Un mums viss izdevās.”
Pašlaik Deora šuj apģērbu praktiski jebkuram sporta veidam. Tas ir tērps velosipēdistiem, piemēram, Tour de France velobrauciena un dažādu valstu olimpisko izlašu dalībniekiem, apģērbs slēpošanai un jāšanai, golfam, polo, individuālajām nodarbībām sporta zālē un aktīvam dzīvesveidam.
Daugavpilī šūtais apģērbs tiek pārdots ASV, Japānā, Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Norvēģijā, Šveicē un citās valstīs. Latvijas veikalos to nevar nopirkt. “Droši vien tāpēc, ka mūsu produkcija ir dārga, Latvijā pagaidām nav atradusi savu pircēju, tiek pārdota Eiropas valstīs ar augstu ienākumu līmeni. Bet, ja kāds vēlēsies nopirkt, mēs varam norādīt Eiropas veikalus, kur var iegādāties caur internetu,” stāsta Diāna.
Par jaunām iespējām pandēmijas laikā
Pārsteidzoši, taču Covid-19 izraisītā krīze tikai uzlaboja situāciju, tas ir jauns pavērsiens Deora attīstībai. Diāna stāsta, ka, kad viss sākās, viņa uzreiz nolēma, ka tās ražošanas laikā netiks atlaisti darbinieki un samazinātas algas. Izvirzīja tādus mērķus un sāka meklēt iespējas. Tieši tā sāka atkal šūt medicīnas apģērbu.
“Kad sākās pandēmija, mēs ar Somijas partneri, ar kuru kopā strādājām pie sporta apģērbu šūšanas, nolēmām piedalīties Somijas sociālajā projektā. Projekts tiek vērsts uz to, lai nodrošinātu Dānijas medicīnas iestādes ar vienreizējiem halātiem no Eiropas audumiem. Un arī tiek saglabātas darba vietas pandēmijas laikā.”
Tad Diānai rādījās ideja ražot medicīnas maskas. “Es sapratu, ka var paplašināt mūsu sortimentu un nodrošināt ar augstākās kvalitātes Eiropas ražotnes maskām slimnīcas un profila medicīnas iestādes. Mēs šujam maskas no Eiropas audumiem, tās ir sertificētas un atbilst visām Eiropas Savienības normām un aizsardzības standartiem. Iekārtās un ražotņu iekārtošanā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, un ar to mēs neapstāsimies,” stāsta Diāna.
Diāna atzīmē, ka šodien Baltijas valstu tirgū ir ļoti daudz šaubīgas kvalitātes Ķīnas un Āzijas ražošanas masku. Uz iepakojuma ir Eiropas marķējums, bet maskas neatbilst aizsardzības kritērijiem un vairākums gadījumos tām nav dokumentu un atbilstības sertifikātu.
“Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis ir iekūlusies skandālos, kad lētas, tātad nekvalitatīvi aizsarglīdzekļi, tiek iepirkti Āzijas valstīs. Tiek iepirkti, jo tās ir lētas. Taču brīnumu nav. Dažās Eiropas valstīs tādās kā Norvēģija, Dānija, Vācija, Austrija, Zviedrija, Šveice, Francija jau ir aizliegušas iegādāties aizsargmaskas no Āzijas. Tāpēc tuvākajā laikā esam gatavi apmierināt Baltijas valstu iekšējo pieprasījumu, kā arī ievērojamu produkcijas daļu eksportēt uz Eiropas valstīm.”
Ceļš no idejas līdz jaunas automātiskās ražošanas līnijas palaišanai, kurā šodien strādā 22 krīzes laikā pieņemtie darbinieki, nebija viegls. Tomēr Diānai atkal viss izdevās. “Man ir prieks, ka mums viss izdevies. Esmu lepna par mūsu jauno komandu un ļoti pateicos viņiem. Bija viss jāapgūst, jāiemācas. Bija grūtības ar iekārtu piegādi un regulēšanu. Un tikai pateicoties mūsu darbinieku pacietībai un entuziasmam, esam sasnieguši rezultātu.”
Vēl viens jauns virziens, kas, pēc Diānas teiktā, parādījās “pilnīgi negaidīti” tieši pandēmijas laikā, ir suņu apģērba šūšana. Spilgtas un skaistas drēbes suņiem Deora šuj pasūtītājam no Vācijas.
Par ražotni Baltkrievijā
Pirms trim gadiem Diāna atvēra ražošanas cehu Baltkrievijā, Vitebskā. Šo ideju viņai vienā no sanāksmēm ierosināja Baltkrievijas konsuls. “Baltkrievija biedē daudzus uzņēmējus, ne visi saprot šo valsti. Taču mēs nebaidījāmies un riskējām, un esam par to ļoti apmierināti.”
Diāna stāsta, ka Baltkrievijā atšķirībā no Latvijas ir ļoti laba treniņu bāze. Un uzskats, ka baltkrievu šuvējas var izgatavot tikai vienkāršu sortimentu, ir principiāli aplams. Arodskolas absolventi ir kvalificētas šuvējas, un nav problēmu ar darbaspēku. Turklāt Diāna atzīmē, ka Baltkrievijā ir pavisam cita attieksme pret apģērbu industriju. To reklamē un popularizē, tur ir gods strādāt par šuvēju, atšķirībā no attieksmes pret šo profesiju mūsu valstī.
“Šuj ļoti sarežģītu sortimentu – drēbes medniekiem un makšķerniekiem. Baltkrievijai tas ir pilnīgi jauns virziens. Tāpēc mēs tur atbraucām, dzīvojām, apmācījāmies un organizējām visu ražošanas procesu,” stāsta Diāna.
Starp citu, Diāna stāsta, ka pasaulē ir ļoti liels pieprasījums pēc apģērba medībām un makšķerēšanai. Tai skaitā sieviešu. Pie modeļiem strādā dizaineri, sortiments ir ļoti interesants un skaists. Deora šuj šādus apģērbus klientiem Vācijā, Austrijā, Somijā, Dānijā.
Par apģērbu nozares problēmām Latvijā
Diāna uzskata, ka apģērbu nozarei Latvijā tiek pievērsta ļoti maza uzmanība. “Nozare lēnām izmirst. Jauni cilvēki netiek apmācīti, bet esošie kvalificētie speciālisti noveco un aiziet pensijā. Esam daudzkārt aktualizējuši jautājumu, ka ir nepieciešams sagatavot līniju šuvējas. Bet nez kāpēc neviens to nedara. Sagatavot dizaineri, dizaineri. Un šuvējas, kas var strādāt plūsmā, nav apmācītas. Es nevaru saprast, kāpēc tas notiek.”
Vietējām izglītības iestādēm, pēc Diānas domām, būtu jādomā par speciālistu sagatavošanu. Un ražošana, tostarp apģērbs, ir daudzsološa nozare jauniešiem. Tas ir stabils atalgojums (Deorā ir augstāks nekā vidēji valstī, kvalificētas šuvējas saņem no 700 eiro un vairāk), visas sociālās garantijas, medicīniskā apdrošināšana un citas piemaksas. Piemēram, transporta izdevumu apmaksa strādniekiem no rajoniem, netālu no Daugavpils.
Starp citu, izmantojot iespēju, Diāna darbā aicina kvalificētas šuvējas. Darba pretendenti savus CV var sūtīt uz e-pastu: cv@deora.eu.
Deora ir sociāli atbildīgs uzņēmums un maksā algas ar visiem nodokļiem principiāli. Pēdējo trīs gadu laikā Deora sociālajā un ienākuma nodoklī Latvijā vien ir samaksājusi vairāk nekā 500 000 eiro. Tāpēc Diāna uzskata, ka pašpārvaldei vajadzētu pievērst lielāku uzmanību šādiem sociāli orientētiem ražotājiem.
“Daugavpilī mums ir vairāk nekā 10 stabili strādājošas šūšanas rūpnīcas. Un kas par to zina? Es domāju, ka tas ir jāreklamē. Jāsaka, ka šajās nozarēs ir darbs, strādā lielas komandas un cilvēki jūtas mierīgi un aizsargāti.
Deora vadība ir gatava apspriest abpusēji izdevīgas sadarbības iespējas ar izglītības iestādēm un pilsētu. Uzņēmums labprāt pieņemtu darbā jaunus speciālistus. Taču pagaidām, kā stāsta Diāna, viņu iniciatīva atbildi nerod.
“Es atkārtoju vēlreiz: apģērbu ražošana ir perspektīva nozare jauniešiem. Un Daugavpilī ir šūšanas nozare, kas veiksmīgi attīstās un kuru pazīst tālu aiz mūsu valsts robežām. Es ļoti vēlētos, lai gan mūsu pilsētā, gan mūsu valstī viņi arī par to zinātu.
Vairāk informācijas par Deora atradīsit kompānijas vietnē Facebook un LinkedIn.
Leave A Comment