Augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešajām valstīm būs vieglāk iegūt darba atļaujas Eiropas Savienībā. DW paskaidro, kā mainīsies ES zilās kartes noteikumi.

Eiropas Parlamenta un ES Padomes sarunu dalībnieki panāca kompromisu par noteikumu grozīšanu augsti kvalificētu ārzemnieku uzņemšanai ES darba tirgū jeb Zilās kartes sistēmā. Vienošanās tika panākta 17. maija vakarā, ziņoja Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas preses dienesti.

Tagad tas jāapstiprina ES Padomei un Eiropas Parlamentam. Ja tiks pieņemta atjauninātā direktīva par “zilajām kartēm”, ES valstīm būs divi gadi, lai tās normas ieviestu valsts likumdošanā. DW skaidro, ka attiecībā uz Zilo karti ir kompromiss.

ES zilās kartes iegūšana kļūs vienkāršāka

Ja kompromisa risinājums tiks galīgi apstiprināts, būs vieglāk iegūt Zilo karti. Tagad viens no nosacījumiem ir pretendentam piedāvātā alga – tai jābūt vismaz par 150 procentiem lielākai nekā vidējā gada summa attiecīgajā valstī. Šo rādītāju plānots padarīt elastīgāku: to būs iespējams iestatīt diapazonā no 100 līdz 160 procentiem.

Vēl viens nosacījums ir līguma vai juridiski saistoša darba piedāvājuma esamība vismaz uz gadu. Kompromiss prasa termiņu saīsināt līdz sešiem mēnešiem. Tāpat būs vieglāk iegūt “zilo karti” speciālistiem IT tehnoloģiju jomā.

Vēl viena vienkāršošana skars pašnodarbinātās personas – ES valstis varēs viņiem izsniegt Zilo karti. Tagad tie tiek nodrošināti tikai darbiniekiem.

“Migrējošie darba ņēmēji jau tagad sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES ekonomikā. Bet, tā kā mūsu sabiedrība noveco un sarūk, mums jāturpina piesaistīt kvalificētus darbiniekus un talantus no ārvalstīm,” piebilda Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.

“Zilo karšu” sistēma tika apstiprināta ES 2009. gadā, tā ir spēkā kopš 2011. gada. Piecus gadus pēc tam Eiropas Komisija ierosināja mainīt noteikumus. Kopš tā laika starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek sarunas, kuru rezultāts ir kompromisa risinājums.

Avots: lrt.lt