Александр Алимов
Latest posts by Александр Алимов (see all)

Es jau rakstīju, ka man patīk Baltijas mazpilsētiņas. Šoreiz gribu pastāstīt par nelielu Lietuvas pilsētiņu Anīkščiem.

Pats labākais gadalaiks, kad vislabāk atbraukt uz Anīkščiem, ir īsa Baltijas vasara. Šovasar esmu te bijis trīsreiz. Pastāstīšu par pašu, manuprāt, interesantāko.

Jau kuru gadu viens no galvenajiem iebraucēju “magnetiem” pilsētā ir debess taka pa koku galotnēm:

Taka – tas ir kaut kas īpašs, viena no varenajām skatu gājēju takām tieši mežā pilsētas teritorijā:

Taka tika uzbūvēta profesionāli kā tūrisma objekts par Eiropas naudu:

Agrāk ieeja uz taku bija bezmaksas Eiropas projekta ietvaros, tagad ieeja ir tīri simboliska – 1 EUR:

Tā beidzas ar šādu skatu platformu:

Jāsaka, ka šai ziņā lietuvieši ir malači. Ja latvieši uzbūvēja neglītus, vienveidīgus koka skatu torņus, tad lietuvieši darīja savādāk. Visā Lietuvas teritorijā ir 10 skatu torņu, kuri ir izveidoti pēc dažādiem projektiem, tie izskatās vareni. Anīkščos arī ir pienācīga skatu platforma. No tās paveras brīnišķīgi skati, lai kur tu skaties:

Labākā vieta pilsētā, kur uztaisīt foršus attēlus un pašbildes:

Blakus skatu laukumam-takai ir kafejnīciņa. Brīvdienās te ir pilns cilvēku, nav kur kāju spert. Kuru interesē, var ielūkoties cenās:

Tepat blakus specializētajā veikaliņā var iegādāties suvenīrus un apmeklēt, atvainojos, bezmaksas labierīcības, ja jums ir bail no augstuma. Tas bija joks:))

Pa ceļam uz taku diez vai jūs paiesit garām Puntukasai – vietējam milzu laukakmenim, kas ir otrais lielākais dabīgais akmens Lietuvā. Šis milzis sver ap 265 tonnu. Runā, ka laukakmenim ir ledus izcelsme – tas esot ticis uz šejieni no Somijas. Varbūt meli?

Otra vieta, kuru iesaku apmeklēt visiem – tas ir vietējais Šaursliežu muzejs. Godīgi sakot, interesants ir nevis pats muzejs, bet tā uzraugs direktors Rolandas. Šo vīrieti var filmēt bez grima. Tik izteiksmīgs personāžs, līdz ar to muzeja apmeklēšana kļūst par izklaidi. Nevienam nebūs garlaicīgi. Un, lūk, mūsu varonis!

Pašā muzejā, kas atrodas dažās ekspozīciju zālēs, arī ir ko apskatīt. Viena no šīm zālēm ir Anīkšču stacijas ēka:

Šaursliežu muzeja komplekss darbojas mūsdienās, kaut gan tas atvērts tikai tūristiem. Stacija kā līnijas Panevēža – Anīkšči – Rubikiai posms jau sen nefunkcionē:

Kaut muzejā ir eksponāti, kuri stāsta, kurp un par kādu summu varēja aizbraukt ar vilcienu no Anīkščiem. Piemēram, jebkurš padomju Lietuvas pilsonis varēja aizbraukt no pilsētas uz Almatiem tikai par 27 rubļiem:

Skaidra lieta, katrs var iejusties stacijas priekšnieka lomā neilgi un ne pa īstam:

Stacijas priekšnieka kabinets arī ir kolorīts:

Muzejā var ieraudzīt dažādu laiku un izlaiduma valstu šaursliežu lokomotīves un vagonus:

Domājat, ka Čehijas Škoda ražoja tikai automašīnas? Tā nav!

Anīkšču stacijas priekšnieks personīgi pavizinās jūs ar dažu tehniku. Vai nav vareni?

Anīkščos atrodas pati augstākā Svētā apustuļa evaņģēlista Mateja katoļu baznīca Lietuvā:

Baznīca tika uzbūvēta 1899.-1909. gados, tās kupolu augstums ir 79 metri: