Parasti Venēcijas bēda ir plūdi, taču šoreiz situācija slavenā Itālijas pilsētā ir gluži pretējā – daudzos Venēcijas kanālos tikpat kā vispār nav ūdens.

Rezultātā bez darba krastā spiesti nīkuļot gondoljēri, kas ar savām gondolām pārvadā tūristus pa pilsētu. Sarežģīti būs jānokļūst arī vietējiem iedzīvotājiem, kuriem vienīgais transports ir laivas un kuteri.

Lielajā kanālā starp Venēcijas lagūnas salām ūdens palicis, tomēr tā līmenis ir krietni kritis.

Rekorda atplūdu dēļ ūdens līmenis Venēcijā šogad ir pazeminājies teju par pusmetru.

Koronavīrusa pandēmijas laikā Venēcijas ielas joprojām ir tukšas, tomēr pilsētā tūristi ir.

Biežāk Venēcijā var redzēt šādas ainas. Tas ir San-Marko laukums pagājušā gada novembrī, kad pilsētā notika pati lielākiem plūdi pēdējo 50 gadu laikā. Pērn 12. novembrī Venēcijā ūdens līmenis bija pacelies par 187 cm augstāk nekā norma.

“Augsts ūdens” (acqua alta) – fenomens, kas raksturīgs Venēcijai, kad pilsēta tiek appludināta Adrijas jūras ūdens līmeņa paaugstināšanas dēļ. Par “augstā ūdens” atnākšanu runa ir, kad tas celies vairāk nekā 110 cm virs nulles punkta, kas atrodas Venēcijas kvartālā Punta della Saluta. Vidēji ūdens līmenis Venēcijā ceļas vairāk par 110 cm četras piecas reizes gadā, parasti ziemas mēnešos.

Pilsētas mērs Luidžijs Brungaro paziņoja, ka globālā sasilšana ir vainīga straujos ūdens kritumos.

Avots: turist.delfi.ee