- Gruzijas SPA kūrorti - 14 August 2023
- Mans visgarākais lidojums ar TURKISH AIRLINES - 4 April 2023
- Apbrīnojamā Baltkrievija: Bobruiskas spožums un nabadzība - 30 September 2020
Pašlaik Lietuvā ir tūrisma sezonas karstums. Mūsu klusa un mierīga valsts, kura pilnīgi bez jebkādiem terorisma draudiem un ar ļoti zemu kriminālatbildības pakāpi, piesaista vairāk jo vairāk viesu. Un, ja Viļņā nekad nebija tūristu uzmanības trūkuma, tad otrā lielākā Lietuvas pilsēta Kauņa pārdzīvo savu renesansi un kļūst par patīkamu atklājumu daudziem atbraucējiem.
Pilsēta ir neparasta, daudz interesantu un ne pārāk pazīstamu vietu. Es jau biju rakstījis par dažām tās ievērojamajām vietām. Šeit ir arī sava liela, praktiski pamesta cietokšņa sistēma. Taču viena no manām mīļākajām vietām Kauņā ir Pažaisles pussala pie Kauņas ūdenskrātuves ar greznāko klosteri, kurš tika uzbūvēts pirms vairāk nekā 350 gadiem. Te ļoti vienkārši iedomāties sevi nevis lietainā Lietuvā, bet kaut kur saulainā Itālijā. Šī sajūta var tikt izskaidrota, ja zini šīs vietas vēsturi.
Pastaigāsimies?
Pažaisle atrodas pašā Kauņas nomalē. Netālu no klostera tagad ir jahtu klubs un piestātne izbraucienu kuteriem. Turklāt pati sala tiek pārvērsta kādā dabas rezervātā. Tāda pieeja padara šo vietu par izolētu un atšķirīgu no pārējās pilsētas.
Internetā ir daudz klostera aprakstu dažādās valodās, visdažādāko fotogrāfiju arī. Uz šejieni labprāt atbrauc uztaisīt kāzu foto sesiju, uz klosteri pilsētnieki ved radiniekus un viesus, vārdu sakot, dzīvei te jārit. Taču nedrīkst aizmirst, ka šis klosteris darbojas, turklāt tas ir sieviešu klosteris. Tā daļa joprojām ir slēgta apmeklētājiem, bet ekskursijas te vada pašas mūķenes. Taču klostera teritorijā ir liela viesu māja, tepat atrodas restorāns.
Tieši šajā laicīgās sabiedrības un klostera noslēgtības pusē atrasties īpaši interesanti un neparasti. Manās fotogrāfijās var redzēt Pažaisli, droši vien, pašā neviesmīlīgākā vēlā rudens laikā. Koki jau stāv kaili, bet debesis ir drūmas kā ziemeļos. Bet tieši tādā nelaipnā gaisotnē klosteris paliek tik valdzinošs mūsu acīm un dvēselei.
Pirms 350 gadiem šo klosteri sāka celt itāļu mūki ievērojama tā laika valstsvīra, Lietuvas Lielhercogistes kanclera Kristofera Zigmunda Pacs aizbildnībā un pilnīgā aizgādnībā. Aizraušanās ar izsmalcinātu itāļu baroka stilu viņam bija piemetusies ne jau nejauši. Šī politiķa jaunība ir pagājusi Itālijā, uz turieni viņš bija nosūtīts studēt Padujas un Perudžas universitātē. Kļūstot vecs, viņš nolēma izveidot savas mīļās Itālijas stūrīti Lietuvā.
Klostera būvēšanai viņš uzaicināja itāļu mūkus – Ludovika Fredu un Džambatisto Frediani kā arhitektus un būvdarbu vadītājus, Karlo un Petro Puttini – kā tēlniekus. Tajos laikos viņi bija labākie speciālisti savā amatā. Klosteru ansamblis nav stipri mainījies kopš tiem laikiem, tas ir būvju komplekss, kas uzcelts pēc noteiktās aksiālās simetrijas.
Īpaši vareni tas izskatās uz fotogrāfijām, kas tiek taisītas no putna lidojuma. Bet arī uz zemes precīzs matemātiskais aprēķins jūtams visā kompleksa teritorijā.
Sākotnēji te atradās kamaldoliešu mūku ordenis. Kādreiz es biju rakstījis par šiem vientuļniekiem publikācijā par Polijas Vigru klosteri. Pažaislē speciāli viņiem tika uzbūvētas 24 atsevišķas mājas, kas atradās atsevišķā, visiem slēgtā teritorijā aiz galvenā dievnama, tām bija dīvains nosaukums – eremitorija. Kaut gan līdz mūsdienām ir saglabājušās vienīgi trīs mājiņas, tomēr šī klostera daļa joprojām ir slēgta.
Šis mūku ordenis tika padzīts no Pažaisles pēc Polijas 1931. gada sacelšanās, bet pats klosteris tika nodots pareizticīgajiem mūkiem. Te atrodas Požaisles vīriešu klosteris. Pirmā Pasaules kara laikā pēc pilsētas ieņemšanas vācu vadība iekārtoja kara hospitāli Pažaislē. Vēlāk no 1920. gada ēku komplekss atkal tika pārcelts par klosteri, šoreiz sieviešu klosteri.
To ir dibinājušas četras Svētā Kazimira ordeņa māsas no Čikāgas. Starp citu, plaši pazīstams gadatirgus “Kazjukas” notiek tieši šī Svētā piemiņas dienā, tas ir Polijas un Lietuvas debess aizstāvis.
Diezgan neskaidra klostera vēsture bija padomju laikos. Te bija gan veco ļaužu māja, gan arhīvs, gan psihiatriskā slimnīca ar 600 gultām, gan Čurļoņa muzeja filiāle. Pažaislē pat grasījās rīkot tūrisma bāzi, bet kaut kas sagāja greizi.
Viss tika sakārtots tikai no 1990. gada, kad klosteris tika atdots kazimiriem, te atkal sāka darboties sieviešu klosteris. Tieši mūķenes rīko ekskursijas pa klosteri tagad un pārvalda visu saimniecību. Un to dara ļoti kārtīgi. Lielāka klostera daļa tika restaurēta, uzkopta teritorija un pat par Eriopas Savienības naudu tika atklāts neliels, bet interesants muzejs.
Svarīgi, ka galvenā dievnamā ir saglabājušies skaisti iekšējie interjeri. Tā ir īsta valstība ar dažādu nokrāsu marmora, pārsteidzošām freskām un skaistām skulptūrām.
Bet ezotērikas cienītājiem droši vien patiks vietējas pazemes. Te ir saglabājušas pirmo mūku kamaldoliešu kapi, kuru miesas vienkārši lika uz dēļiem un iemūrēja sienās. Kaut kur šeit tika paglabāts pats Kristups Zigmants Pacs.
No klostera vēstures pareizticīgā perioda ir saglabāti vairāki interesanti kapi pie galvenā dievnama, starp kuriem tiek izcelts sava laika slavenā diriģenta, vijolnieka un komponista Alekseja Ļvova kapakmens. Lielākajai daļai no mums viņš pazīstams pēc Krievijas impērijas himna “Dievs, izglābj caru!”.
Mūķenes labprāt Jums pastāstīs daudzas vietējās leģendas. Piemēram, par asaru aku centrālā klostera pagalma vidū.
Vai par blakus ieraktiem dārgumiem. Starp citu, galvenais baznīcas zvans, kuru 1944. gadā paslēpa mūķenes, tiešām vēl nav atrasts. Kas tikai nebija noticis gandrīz četros klostera vēstures gadsimtos…
Vēl viens vēsturiskais fakts: Pažaisles klosteri apmeklēja arī Krievijas cari – Aleksandrs Pirmais un Nikolajs Pirmais.
Ko lai saka, šī vieta ir uzmanības cienīga! Katrs te atradīs kaut ko savu.
Un pēc pastaigas tuvumā var sarīkot pikniku. Šeit ir gan liela pludmale, gan tenisa korti, gan vairāki soliņi. Ticiet man, Pažaisle ir burvīga jebkurā gadalaikā…
P.S. Sekojiet manai lappusei Facebook, arī Instagramā. Skatieties visus Baltijas valstu jaunumus TravelBlog Baltic. Sekojiet maniem ceļojumiem pa Baltijas valstīm un visu pasauli! Ieskatieties, lasiet, komentējiet!
Leave A Comment