Latest posts by Марина Соколова (see all)

Kaut grūti atzīties, bet palutināt sevi ar kaut ko garšīgu man patīk. Ceļot arī patīk. Uzzināt kaut ko jaunu. Tāpēc, kad izdodas trīs vienā, tad var uzskatīt, ka uzspīdēja laime. Ja kādreiz meklēsit Lietuvā kaut ko no mana mīļākā, iesaku piedalīties nacionālā lietuviešu šakotis deserta cepšanas procesā, ko piedāvā uzņēmums “Romnesa”.

Jums jāaizbrauc vai nu uz Ignalinu (precīzāk, Strigailišķas ciemu, pie pašas pilsētas), vai nu uz Druskininkiem (Jaskonis ciems 7 km attālumā no pilsētas centra), kur atrodas restorāni ar speciāli aprīkotajām krāsnīm zarainas, ragainas tortes cepšanai.

Sensenos laikos daiļā karaliene Barbara, kura valdīja Traķu pilī, nolēma sasaukt ārzemju viesus un sūtņus uz dzīrēm, lai parādītu, cik bagātas ir viņas zemes un talantīgi un čakli tās iedzīvotāji. Pirms šī svarīgā notikuma karaliene pasludināja konkursu par labāko pavāru. Kurš spēs pārsteigt valdnieci, tas gūs iespēju lūgt viņai visu, ko vien vēlas.

No Oginsku muižas pavāru konkursā bija jāpiedalās slavenam šefpavāram, taču par nelaimi viņš bija nopietni saslimis, un tad viņa vietā sūtīja jaunu pavāru Jozasu, bet ar lielām cerībām. Jaunajam cilvēkam nebija vajadzīga slava, nauda, gods… Viņš bija bezcerīgi iemīlējies muižas pārvaldnieka meitā un uzvaras gadījumā gribēja lūgt karalienei viņas gredzenu, lai uzdāvinātu to savai izredzētajai.

Konkursa norises dienā jaunais pavārs pagatavoja smalkus salātus, uzlika tos uz galda un saprata, ka citiem pavāriem ir smalkāki. Jozas pagatavoja medījumu pēc īpašas receptes un saprata, ka visiem pavāriem arī bija īpašas receptes. Jauneklis nolēma nerādīt karalienei savu desertu, viņš palika virtuvē un pārdomās leja sagatavoto mīklu virs uguns. Pēkšņi viņš pamanīja, ka mīkla iegūst neparastu zaraina koka formu, bet virtuve tika piepildīta ar neticamu cepumu smaržu.

Karaliene Barbara nekad vēl nebija redzējusi tik neparastu torti un nekad nebija ēdusi tik gardu desertu. Jaunais pavārs uzvarēja konkursā, dabūja gredzenu un viņu uzaicināja palikt par galveno pavāru Traķu pilī. Mīļotā uzreiz pievērsa viņam uzmanību, jaunie cilvēki sarīkoja greznas kāzas, kurās pavārs bija izcepis šakotis, taču šoreiz jau speciāli. Kopš tiem laikiem šakotis ir lietuviešu kāzu neatņemamais atribūts, bet mums jāpateicas Viņa Augstībai par šīs dīvainās tortes rašanos.

Diemžēl, šakotis cepšanas procesa laikā nestāsta šo skaisto leģendu. Tieši otrādi, saka, ka daudzās pasaules valstīs cep šādu desertu, vienīgi sauc to dažādi: kūka-koks, ragainis u.c. Taču par visu pēc kārtas.

Sākumā jums piedāvās padzert kafiju vai tēju un pagaršot divus šakotis veidus – vienu spilgti dzeltenu, ar aizdaru, otrais – gandrīz balts, sausāks, gandrīz kraukšķīgs. Lūdzu, nejautājiet man, kurš ir gardāks, jo katru reizi man ir dažāda atbilde uz šo jautājumu. Galvenais, lai tas būtu svaigs un no pārbaudītajiem ražotājiem.

Tad jums pastāstīs par krāsni, kuru kurina tikai ar bērza malku, un par mīklu. Piemēram, lai izceptu divus kilogramus smagu torti, ir vajadzīgas 35 olas. Ceptuvē ir pat speciāli ļaudis, kuru pienākums ir sist olas. Runā, ka mīklā ir sviests, bet rūpnieciskajos apjomos ceptajos šakotis tiek pielietots margarīns. Glabāšanas termiņi, vai saprotat…

Nākamais programmas posms – filma par šī garduma vēsturi, par to, ka citās valstīs cep šakotis “līdzbrāļus”, par ražošanas procesu ceptuvē “Romnesa”. Tikmēr programmas vadītāja jau ir uzlējusi uz speciālu konusu, kas aptīts ar cepampapīru, mīklu un izveidojusi pirmo tortes kārtu. Tagad katrs var pamēģināt sevi cepēja lomā, iesmeļot ar kausu mīklu, liet uz konusu un uzlikt kārtu pēc kārtas. Tikai jātur kauss augstāk, lai mīklas strūklas gleznaini notecētu un izveidotos zariņi-radziņi.

Šajā laikā (apmēram 30-40 minūtes) var apskatīt oriģinālus interjerus, nopirkt gardumiņu uz mājām vai vienkārši ieturēt pusdienas (abos restorānos virtuve ir ļoti laba). Druskininku restorānā vēl var ieiet uz vienīgo šakotis muzeju pasaulē, kur var ieraudzīt pasaulē lielāko šakotis, kas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā.

Kad šakotis izcepas, to noņem no iesma un ļauj atdzīst 10-15 minūtes. Pēc tam veikli ar rokām noceļ no konusa un iepako. Nākamajā fotogrāfijā ir viens no skaistuļiem, kas tika izcepts mūsu kopīgiem spēkiem pagājušogad rudenī Jaskonis ciemā.

Kopumā programmas ilgums ir pusotra stunda, par šo laiku var paspēt visu, tai skaitā garšīgi paēst, atpūsties un uztaisīt bildes “Es un šakotis”. Vienīgi, kas kož, tā ir cena. Ja jūs izlēmāt cept savu šakotis (grupā vismaz 25 cilvēki), tad jārēķinās ar 125 eiro (2020. gada janvārī).

Zinu, ka lielos vasaras gadatirgos un svētkos var redzēt, kā cep šakotis, uz turieni cepēji atbrauc ar mobilajām cepeškrāsnīm. Cerams, es jūs esmu ieintriģējusi. Un ja jums rodas vēlme pašiem ieraudzīt, kā tad Lietuvā cep šo gardo zaraino koku (tieši tā tulkojums šis vārds no lietuviešu valodas), tad tas noteikti notiks.

Restorans-ceptuve Strigailiškos (pie Ignalinas)

Restorāns-ceptuve Jaskonis (netālu no Druskininkiem)