- Gruzijas SPA kūrorti - 14 August 2023
- Mans visgarākais lidojums ar TURKISH AIRLINES - 4 April 2023
- Apbrīnojamā Baltkrievija: Bobruiskas spožums un nabadzība - 30 September 2020
Ir lietas, kas mums būtu reiz jāizdara savā īsajā dzīves laikā. Ne, runa nav par to, ka jāiestāda koks vai jāuzceļ māja. Jums par to atgādinās tik un tā. Man šķiet, ka katram no mums kaut reizi mūžā jālido ar gaisa balonu. Protams, tā nav lēta izpriece, taču tā ir tā vērta. Jūs nekur neizbaudīsit to klusuma, miera un plašuma sajūtu. Kādā ziņā tas līdzinās putna lidojumam. Lai man to saprastu, bija jānodzīvo 46 gadi. Bet tik ilgi tomēr nav jāgaida.
Kādā septembra dienā mēs ar sievu devāmies uz mazu kūrorta pilsētiņu Birštonu. Septembra sākumā te notika aeronautikas festivāls, pēc laipna tūrisma centra ielūguma mums piedāvāja to pavērot no pasažieru gaisa balona klāja, precīzāk no groza. Bija satriecoša sajūta, bet ekstremālā nolaišanās tikai pastiprināja emocijas.
Pastāstīšu par visu pēc kārtas. Šī pieredze ir ļoti vērtīga!
Sagatavošana!
Lidojumi ar gaisa baloniem, ja ir labvēlīgs laiks, tiek rīkoti saules lektā un saulrietā. Šis laiks ir vairāk labvēlīgs aerostatu pārvaldīšanai. Mums bija jāierodas Birštonas Centrālajā kultūras namā sešos no rīta. Šeit mēs iepazināmies ar mūsu gaisa balona pilotu, un reizē pavērojām, kā notiek uzdevumu sadale gaisa balonu sacīkšu dalībniekiem.
Tad mēs kopā ar komandu gājām uz izlidošanas vietu Nemunas krastā.
4.
Jāsaka, ka dzirdot lidojuma ar gaisa balonu cenu (ap 100 eiro par cilvēku), tad liekas, ka tā ir par dārgu. Bet šī cena ir pilnīgi attaisnojama. Gaisa balona vērtība kopā ar aprīkojumu svārstās 50-70 tūkstošu eiro robežās.
Komanda no četriem cilvēkiem apkalpo šādus lidojumus. Bez paša pilota katram balonam tiek piešķirts atbalsta džips ar speciālu piekabi un pasažieru autobusiņš.
Katrs gaisa balons ir pastāvīgi pārbaudīt, tam ir personīgais reģistrācijas numurs. Pilota licence arī ir sarežģīti iegūstama. Tas ir mazpeļņu bizness. Laika apstākļi, aprīkojuma nolietojums, atbalsta komanda un vēl daudzi faktori, kuri ir jāņem vērā šajā darbā. Līdz ar to nevar cerēt uz kādām lielām peļņām.
Droši vien, lielāka astronautu daļa ir drīzāk savas darba entuziasti, nevis pieredzējušie biznesmeņi. Tieši tāds bija mūsu balona pilots Sauļus. Kopš mūsu iepazīšanās brīža viņš centās iesaistīt mūs lidojuma sagatavošanas procesā.
Bija ātri jārīkojas, taču saule jau sāka parādīties aiz apvāršņa. Tā ir tik aizraujoša nodarbe, ticiet man.
Vispirms mēs sagatavojām grozu. Uzstādījām gāzes iekārtas, savienojām visus nepieciešamos stiprinājumus. Mūsu pilots pats pieslēdza balonus pie degļiem – tā ir liela atbildība. Viņš arī pārbaudīja to darbību. Viss bija kārtībā.
Šajā brīdī pasažieriem tika rīkota īsa instruktāža. Tās svarīgākā daļa ir ko un kā darīt balona nosēšanās laikā. Vēlāk izrādījās, ka šie padomi un noteikumi ir tūkstoš jo tūkstoš nosēšanos pieredze, dažas no tām citreiz beidzās ne pārāk veiksmīgi.
Pēc tam izstiepām gaisa balona apvalku, kas uzlikts uz lauka kā desa. Divi cilvēki atvēra balona apakšdaļu un turp iepūta gaisu no milzīga ventilatora.
Visiespaidīgākais sagatavošanās brīdis ir tad, kad pa pusei uzpildīto balonu uzsāk sildīt ar spēcīgu uguns strūklaku no degļiem. Izskatījās ļoti efektīgi!
Uzsildītais gaiss uzreiz paplašinājās, un gaisa balons pieņemt pareizu formu. Īstais laiks iekāpt balona grozā.
Lidojums!
Apbrīnojami, pēc ārējā izskata nelielā grozā ar 4 iekšā piestiprinātajiem gāzes baloniem iekārtojās visi pieci cilvēki. Pat vēl palika vieta.
Bet jau nebija laika pārdomām. Lēnām gaisa balons pacēlās augšā. Leģendārā padomju multfilma Lidojošais kuģis uzreiz nāk prātā un slepeni vārdi: “Ar Dievu, Zeme! Laimīgu ceļu!”.
Patiesībā tas bija aizkustinošs mirklis. Baiļu nebija. Tikai viegla eiforija no notikušā. Apbrīnojami, bet tikai dažu simtu metru attālumā no mums – dīvaina un vienreizēja putnu un aeronautikas pasaule.
Pirmais, kas pārsteidza, tā ir brīnumains klusums! Paretam degļa troksnis to pārtrauca.
Pēc brīža jau jutāmies pilnīgi mierīgi. Kaisle, nauda, mīla un naids – viss ir palicis lejā, strauji attālinošajā cilvēku pasaulē.
Mēs taču bijām citā dimensijā. Spēcīgāk šīs robežas bija jūtamas, kad pacēlāmies virs mākoņiem. Zeme gandrīz izkūpēja baltos mākoņos. Turklāt mēs pacēlāmies tikai 700-800 metru virs jūras līmeņa.
Taču vadīt gaisa balonu vispār ir vienkārši. Lai tas pārvietots, ir vajadzīgs tikai gāzes deglis. Uzsilsti gaisu balonā un apcelies augšā, pārstāj sildīt – balons uzreiz nolaidās. Vēl viens ventilis augša, caur to var izlaist gaisu, lai ātrāk nolaistos.
Pašā grozā ir vairākas nelielas ierīces, kas rāda augstumu, kustības ātrumu, gaisa temperatūru un, protams, sakaru rācija ar komandu uz zemes un citiem pilotiem.
Mūsu lidojums bija ap divu stundu ilgs. Mēs pacēlāmies augstāk par sporta baloniem, kuri turējās uz mākoņu līmeņa, ik pa reizēm nolaižoties un paceļoties augšā vajadzīgu gaisa plūsmu meklējumos.
Atklāti sakot, man ātri zuda interese par sacensībām, jo vairāk tādā augstumā un ar tik burvīgiem skatiem grūti bija sekot līdzi to norisei. Patīkamāk bija baudīt apkārtni.
Taču viss labais ātri paiet. Pienāca laiks nolaisties, un te sākās pats interesantākais.
Nolaišanās!
Atceroties šo nolaišanos, tagad es esmu sapratis, ka viss notika ļoti ātri. Balons sāka strauji nolaisties, iesēdās mākoņos, un izrādījās, ka tie uzreiz pārvērtās miglā. Citiem vārdiem sakot, mēs ieraudzījām zemi tikai dažu desmitu metru augstumā.
Pilots nekad nezina kur un kā notiks nosēšanās. Viņš vienīgi mēģina cik vien ātri atrast piemēroto nolaišanās vietu. Un šoreiz to nebija tik viegli izdarīt. Ciematiņi, govju ganāmpulki, stabi ar elektrovadiem, mežs – viss tas nebija par piemērotu nolaišanās vietu. Tomēr, šķiet, vieta beidzot atrasta, jārīkojas ātri.
Mēs pariezāmies ar muguru pret balona kustības virzienu un atslābinājām kājas. Pirmie bija vīrieši, tad sievietes. Trieciens pret zemi bija pēkšņs. Grozs tika apgāzts uz sāna. Viss sajuka šķībi greizi. Vējš joprojām mēģināja pūst balonu, un ap 30 metriem grozs tika vilkts pa zemi. Es jutu katru kustības metru ar savu muguru. Kādā brīdī man pat šķita, ka balons atkal sāk pacelties.
Vēlāk kļuva skaidrs, ka mēs bijām vilkti pa zemi gar pakalnu uz augšu. Lūk, kā izskatās šīs katastrofiskās nolaišanās ceļš.
Kad kustība beidzās, mēs izskatījāmies kā triju vīriešu un divu sieviešu kaudze. Paldies Dievam, ka izprukām bez traumām, vienīgi vienai pasažierei bija neliels skrāpējums uz lūpas. Vēlāk pilots bija palūdzi mūs ar sievu vēl kādu laiciņu pagulēt grozā, kamēr balons pavisam neizlaida gaisu. Lielisks laiks un poza nelielai piemiņas fotosesijai.
Iesvētīšana
Pēc gaisa balona nolaišanās mūsu piedzīvojumi turpinājās. Drīz pie mums atnāca daži vietējie, kurus pārsteidza redzētais. Mums neizdevās ar viņiem sazināties. Tie vienkārši stāvēja malā pilnā šokā! Arī tam nebija laika.
Salikt balonu arī ir tikpat sarežģīti kā sagatavot lidojumam. Drīz pie mums atbrauca atbalsta džips. Kopā mēs diezgan ātri salikām balonu un izjaucam grozu. Pasažieri atkal aktīvi piedalījās visās aktivitātēs.
Pirms došanās atpakaļceļa notika vēl kaut kas svarīgs – lidojumu pārdzīvoto pasažieru iesvētīšana aeronautos. Protams, bija šampanietis un svarīgs priekšvēsture.
Pirms 250 gadiem Francijā notika pirmais oficiāli reģistrētais lidojums ar gaisa balonu, to bija paveikuši brāļi Mongolfjeri. Zinātnieks Pillarts de Rozjē un marķīzs d’Arlands spēja pacelties 950 metru augstumā un 25 minūšu laika nolidot vairāk par 10 kilometriem. Viņu nolaišanās bija drīzāk katastrofa, taču abi aeronauti palika sveiki un veseli, vienīgi bija sasmērējušies ar kvēpiem un dubļiem. Atskrējušie vietējie iedzīvotāji gandrīz nodomāja, ka tie ir velni, bet no francūžu izrēķināšanās glāba paņemtais līdzi šampanietis.
32.
Par godu pirmajam lidojumam pieņemts iesvētīt jaunus aeronautus sekojoši. Tiek aizdedzināta neliela matu šķipsna uz galvas, kura tiek uzreiz dzēsta ar šampanieti. Bet piere tiek izsmērēta ar parastiem dubļiem.
Lai būtu jautrāk, katram tiek piešķirts grafa tituls, dāvinātas visas zemes, virs kurām lidoja ar gaisa balonu. Tiesa, ir viens nepatīkams nosacījums – grafa tituls un zemes pārvaldnieka tiesības darbojas vienīgi paša lidojuma laikā. Jautri puiši ir tie gaisa kuģotāji!
Neparasts piedzīvojums ir galā, tas ilgi paliks manā atmiņā. Saņemtais diploms, vairāki desmiti fotogrāfiju, video sižeti – viss atgādinās mums par šī agrā rīta notikumiem 2020. gada augusta beigās.
Milzīgs paldies par šo lidojumu mūsu pilotam un īstam aeronautikas cienītājam Sauļusam, kā arī Birštonas Tūrisma centram. Ja būs vēlēšanas palidot šajā brīnišķīgajā Lietuvas kūrorta pilsētā, ienāciet pēc šī linka! Sveiks tiem, kurš uzdrošinājās pārvarēt sevi un pacelties gaisā, neskatoties uz mūžīgu zemes gravitāciju un atmosfēras stabu spiedienu!
P.S. Sekojiet līdzi manai lappusei Facebook, VKontakte, Yandex Dzene, kā arī Instagramā! Skatieties visus Baltijas valstu jaunumus TravelBlog Baltic! Sekojiet līdzi maniem ceļojumiem pa Baltijas valstīm un pasauli! Skatieties, sekojiet līdzi, lasiet, komentējiet!
Leave A Comment