Daugavpils cietoksnis ir unikāls 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras un pilsētbūvniecības piemineklis, pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietoksnis.

Daugavpils cietokšņa platība ir ievērojama, proti, vairāk nekā 150 ha un tas ir izvietojies abos Daugavas krastos. Skatoties uz cietoksni no putna lidojuma, tas atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa siluetu. Mūsdienās tas neapšaubāmi ir kļuvis gan par Daugavpils simbolu, gan par vienu no Latgales tūrisma populārākajiem galamērķiem.

Ja ieskatās cietokšņa vēsturē, tad 200 gadu veco cietoksni Dinaburgā sāka celt 1810. gadā, gatavojoties karam ar Napoleonu, un 1812. gadā cietokšņa brašais garnizons un vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi atvairīja Napoleona karaspēka daļu uzbrukumu. Visbeidzot cietokšņa celtniecība pilnībā tika pabeigta tikai 1878. gadā, kad pats cietoksnis, kā fortifikācijas būve jau bija stipri novecojis.

Pirmās Latvijas Brīvvalsts laikā, no 1920. līdz 1940. gadam, cietoksnis par mājvietu kļuva Latvijas armijas 4. Zemgales divīzijas pulkiem – 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas kājnieku pulkam, kā arī vieglās artilērijas pulkam. 1940. gadā Daugavpils cietoksnī izvietojās Sarkanās armijas vienības.

Otrā pasaules kara laikā Daugavpils cietokšņa tilta nocietinājumā (kreisajā Daugavas krastā, vecākā cietokšņa daļa) tika ierīkots Ebreju geto un cietokšņa teritorijā tika ierīkota arī padomju karagūstekņu nometne “Štalag 340”. No 1948. gada līdz 1993. gadam cietokšņa teritorijā darbojās liela un nozīmīga padomju mācību iestāde – Daugavpils Kara aviācijas inženieru skola.

Šobrīd Daugavpils cietoksnis piedzīvo savu “atdzimšanu” kā interesants un unikāls tūrisma objekts. Pēdējo gadu laikā cietoksnī ir atjaunotas vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp cietokšņa ūdens paceļamā ēka, kur tagad darbojas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, bijusī artilērijas arsenāla ēka, kur tagad atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kādreizējā cietokšņa komandanta pārvaldes ēkā atrodas Latgales reģiona policijas pārvalde, restaurēti Nikolaja vārti, kuros mājo Daugavpils Sikspārņu centrs, suvenīru veikaliņš un vēsturisko tērpu ekspozīcija, atjaunots arī koka tilts pār aizsarggrāvi un sardzes ēka (kordegarde) pie Nikolaja vārtiem.

Daugavpils cietokšņa bijušajā provianta magazīnu ēkā (cietokšņa pārtikas noliktava) darbojas mākslas galerija “Baltais zirgs”, salons antikvariāts “Housevintage” un kopš pagājušā gada arī Medicīnas izstāde ar kontracepcijas ekspozīciju.  Daugavpils cietoksnī ir atvērts arī privātkolekcionāru izveidots Pirmā pasaules kara muzejs “Pie komandanta”.  2017. gadā cietokšņa dārzā tika atjaunots Latvijas armijas 10. Aizputes kājinieku pulka kritušajiem karavīriem veltīts piemineklis. Savukārt 2020. gada sākumā Daugavpils cietoksnī pie nama 1. Oficieru ielā 2, kur no 1902. līdz 1904. gadam dzīvoja Latvijas armijas virspavēlnieks, ģenerālis Jānis Balodis, tika atklāta ģenerālim veltīta piemiņas plāksne.

Pašreiz Daugavpils cietoksnī norit nozīmīgi restaurācijas darbi, proti, šajā gadā savu atjaunošanu sākusi piedzīvot vēsturiskā inženieru arsenāla ēka, tiek atjaunots arī cietokšņa lielais pulvera pagrabs un sakārtota tam pieguļošā teritorijā, kā arī renovēta Daugavpils zonālā valsts arhīva ēka.

Daugavpils cietoksnis ir atvērts apmeklētājiem bez maksas, jo tas ir viens no pilsētas dzīvojamiem rajoniem un tajā dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku. Cietoksnis ir kļuvis arī par iemīļotu pastaigu, ekskursiju un dažādu foto sesiju un video uzņemšanas vietu.

Daugavpils cietokšņa interesantākie apskates objekti:

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā, kas ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daudzfunkcionālais mākslas centrs apmeklētājiem piedāvā aplūkot Markam Rotko oriģināldarbus, kā arī Latvijā un ārvalstīs pazīstamu mākslinieku mainīgās izstādes 2500 m² platībā. Te tiek rīkoti starptautiski simpoziji, radošās darbnīcas un meistarklases, koncerti u.c. Centrā ir pieejamas arī naktsmītnes, semināru un konferenču telpas, kā arī kamerzāle.

Darba laiks:

P: brīvdiena

O: 11.00–17.00

T – S: 11.00–19.00

Sv: 11.00–17.00

Vairāk par M.Rotko centru ŠEIT.

19. gadsimta ūdens paceļamā ēka (1865 – 1866) ar oriģinālo ūdens rezervuāru un koka vītņu kapenēm, kas šobrīd darbojas kā Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kur var apskatīt cietoksnim veltītu bezmaksas ekspozīciju, saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par cietoksni un Daugavpili, pieteikt interesantas ekskursijas gida pavadībā, iegādāties suvenīrus.

Darba laiks:

(marts – oktobris) Pirmdiena- Svētdiena: 10.00 – 19.00

(novembris – februāris) Pirmdiena – Svētdiena: 9.00 – 18.00

Vairāk informācijas par centru ŠEIT.

Cietokšņa vārti, īpaši neogotikas stilā ieturētie Nikolaja vārti un tajos mītošie Sikspārņu centrs un vēsturisko tērpu ekspozīcija “Atmiņu lāde”.

Cietokšņa komandants Fēlikss pie Nikolaja vārtiem:

Vairāk par Sikspārņu centru ŠEIT.

Vairāk par ekspozīciju “Atmiņu lāde” ŠEIT.

Sardzes ēka jeb kordegarde, kur var apskatīt cietokšņa maketu un salikt cietokšņa puzli.

Atvērta apmeklētajiem vasaras laikā.

Vides objekts “Cietokšņa spoks”.

Lielformāta interaktīvā skulptūra “Cietokšņa spoks” Daugavpils cietoksnī atklāta 2017. gadā Mākslas nakts laikā. Tā ir Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra rīkotā II starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētājdarbs. Tēlnieka Egona Peršēvica vadībā pie skulptūras izveides Liepājas darbnīcā strādājuši arī mākslinieki Ivonna Kalita un Kaspars Čekotins.

Šī objekta simboliskā nozīme ir pavisam vienkārša – zirgs asociējas ar spēku, lepnumu un cieņu. Krievijas impērijas laikā, tostarp, būvējot cietoksni, zirgi veica vissmagāko darbu, tos izmantoja gan karā, gan būvdarbos. Taču ar laiku zirgi sāka pildīt tikai dekoratīvu funkciju. Tāpēc apzīmējumu „spoks” var uztvert divējādi – gan kā cieņas apliecinājumu dzīvniekiem, kuri gājuši bojā karā, gan kā pagājušā laikmeta tēlu, jo mūsdienās lielpilsētās zirgi gandrīz vairs nav sastopami.

Skulptūra ne vien naktī spīd, bet tai ir arī savs interaktīvais moments – ņemot talkā lukturīti, uz tās var arī zīmēt. Nav pat jāsagaida tumsa, to var darīt arī krēslā. Jo ilgāk lukturīti patur pie zirga, jo spilgtāk atspīd radītais zīmējums vai uzraksts.

Mākslas galerija “Baltais zirgs”

“Baltais zirgs” – Daugavpilī pirmā mākslas galerija, kas vienlaikus ir arī kultūrtelpa: gan galerija, gan mākslas salons, gan arī mākslas studija. Mākslas galerija iekārtota Daugavpils cietoksnī 19. gs. celtā provianta magazīnas jeb pārtikas noliktavas ēkā, līdzās vides objektam “Cietokšņa spoks”.

Mākslas galerijā izstādīto darbu – gleznu, dažādās mākslas tehnikās darināto priekšmetu u.c. autori ir pilsētā un ārpus tās robežām pazīstami mākslinieki, kas apvienojušies Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijā, kurai līdz šim nebija savas vienotas kultūrtelpas. Izstādītos darbus var ne tikai aplūkot, bet arī iegādāties.

Vairāk par galeriju ŠEIT.