Paldiski – Igaunijas tūrisma kauns

Atbraucot uz Igauniju, katru reizi es esmu pārsteigts par tās galveno tūrisma objektu sakoptību un skaistumu. Igauņi ir ļoti kreatīvi, pārveidojot bijušās ražošanas zonas pār oriģināliem kultūras un izklaides centriem. Piemēram, rajons Telliskivi Tallinā.

Bet Igaunijā ir arī ļoti skumjas vietas, braucot tām garām, rodas vienīgi negatīvas emocijas. Pats spilgtākais piemērs – tā ir piejūras pilsētiņa Paldiski ar ļoti īpatnēju vēsturi un skumju tagadni. Tas var būt par nevēlamu piemēru, par to, kā nedrīkst rīkoties ar savu vēsturi un kā var izpostīt interesantu tūrisma virzienu ar jūru, skaistu piekrasti un neparastiem pagātnes artefaktiem.

Atšķirībā no tūkstošiem atbraucošu tūristu es paliku šajā vietā visu dienu un atradu daudz interesantu vietu…

2.

Mūsdienu Paldiski – tie ir vairāki renovēti padomju paneļu ķieģeļu māju kvartāli, kas stiepjas  dažus kilometrus gar Pakri pussalas piekrasti.

3.

Pašā jūras krastā atrodas divas lielas ostas – Ziemeļu un Dienvidu. Tās ir nožogotas, un tikpat drūmas kā pilsētiņa.

4.

Ostas termināļu dēļ pilsētā nav savas piekrastes. Turklāt tur vēl stāv degvielas cisternas un savādas drupas  pie pilsētas, uzreiz skaidrs, ka te nav ko darīt.

5.

Pa pusei tā ir taisnība. Bet cilvēki, kas interesējas par pagātni, tomēr var Paldiskos atrast dažas interesantas vietas, kas liecina par šīs nepievilcīgās pilsētiņas pagātni. Un šo pagātni var nosaukt par palaistām tagadnes iespējām.

6.

Sāksim ar to, ka pats Pēteris I dibināja Pogervikas ostu šajā vietā. Runā, ka tieši viņš izstrādāja cietokšņa, ostas būvju un kuģu būvēšanas plānus. Bet viņa dzīves laikā ir paspējuši uzbūvēt tikai topošā cietokšņa zemes vaļņus ar dažām būvēm un bāku, par kuru mēs stāstīsim vēlāk. Paši vaļņi ir daļēji saglabājušies, taču mūsdienās izskatās nepievilcīgi.

7.

Tad pēc vairākiem desmitgadēm ķērās Jekaterina II, uzdodot atjaunot ostas un cietokšņa celtniecību savam svarīgākajām augstajām ierēdnim – grafam Miniham. Toreiz topošo pilsētu pārdevēja par Baltijas Ostu. Bet celtniecība atkal bija pārtraukta. Toties paspēja uzcelt koka cietumu, kura noderēja pēc Pugačova sacelšanās.

8.

Uz šejieni uz mūžīgu katorgu tika izsūtīti daudzi nozīmīgi kazaku dumpinieki, kā arī daži interesanti vēsturiskie varoņi. Viņu vidū bija baškīru nacionālais varonis Salavats Julajevs, kā arī kāds zaglis, laupītājs un vienlaikus Maskavas okšķeris Vaņka-Kains.  Pēdējais daudzus gadus baidīja pašreizējās Krievijas galvaspilsētas iedzīvotājus. Visi tā arī pazuda bez pēdām Paldiskos, tajā laikā bija vēl caurums.

9.

Dzelzceļa celtniecība veicināja pilsētas attīstību, tas savienoja Baltijas Ostu ar Sanktpēterburgu. Gan osta, gan pilsēta sāka strauji attīstīties. Uz šejieni bieži peldēja pats imperators Nikolajs II ar savu ģimeni ar personīgo jahtu Štandarts.

10.

Baltijas Ostā viņš nolēma rīkot tikšanos ar Vācijas ķeizaru Vilhelmu II vairākus gadus pirms Pirmā Pasaules kara. Kopā viņi uzņēma militāro parādi. Tās pārrunas nebija veiksmīgas. Bet pēc 4 gadiem vācu eskadras mīnu kuģi nežēlīgi apšāva Paldiskus.

11.

Turpmāka pilsētas vēsture tāpat bija saistīta ar karavīriem. Pirmās Igaunijas Republikas laikā te stāvēja bruņotais vilciens. Bet no 1939. gada te iekārtoja PSRS militāro jūras vāzi. Vācieši arī izmantoja Paldiskus, organizējot te Abvera skolu.

12.

Pēc kara Paldiski pārvērtās slepenā pilsētā, uz turieni tāpat vien jebkurš nevarēja nokļūt. Te atradās zemūdens laivu bāze Podprava, torpēdas kuteru stāvvieta, robežsardze, un galvenais – liels mācību centrs zemūdens flotes jūrniekiem. Tajā bija arī divi darbojušies atomreaktori, kuri tika nocelti no zemūdenēm praktizēt zemūdens flotes topošo ekipāžu darbību. Šajā centrā vienlaikus mācīja un mācījās ap 16 tūkstošiem cilvēku. Cilvēki to sauca par Pentagonu.

13.

Pēdējie Krievijas karavīri pameta Paldiskus 1994. gadā, un tad pilsētā tika atvērta visiem. Tikai tas nelīdzēja. Pilsētas iedzīvotāju skaits bija četrreiz samazinājies, bet Igaunijas valdība sāka plānveidīgi nojaukt visus objektus, kas tika saistīti ar padomju karavīriem.

14.

Viņi to ir labi izdarījuši, šobrīd pilsētā praktiski nav ko skatīties. Lielas Pentagona ēkas vietā tagad aizaugusi vieta, bet nedarbojušies atomreaktori ir paslēpti zem sarkofāga un rūpīgi apsargāti.

15.

Tomēr pilsētā mēs esam atraduši dažus interesantus pagātnes artefaktus. Piemēram, Svētā Georgija pareizticīgā baznīca, kādreiz bijusī galvenā garnizona baznīca pilsētā.

16.

Pats dievnams tika uzcelts 1787. gadā, līdz mūsdienām ir labi saglabājies. Padomju laikos tika nojaukti tā kupoli ar krustiem. Mūsdienās tie joprojām nav atjaunoti, tāpēc dievnama izskats ir drūms, tas neizraisa reliģisku bijību.

17.

Blakus atrodas luterāņu Nikolaja baznīca, kura tika uzbūvēta 1849. gadā. Tā arī nav īpaši skaista un grezna. Tās visas bija pazudušas līdz ar padomju sistēmu…

18.

Beidzot, tepat var aiziet uz krogu Peetri Toll, kur agrāk bija Pētera muita. Ostas teritorijā ir saglabājušās senas noliktavas, bet pilsētā ir vēl dažas senas ēkas. Lūk, tādas nu ievērojamākās pilsētas vietas vien ir.

19.

Ak, jā! Vēl var iegriezties uz vietējo staciju. Tā ir koka celtne, tika uzcelta Krievijas impērijas laikos, taču iekšā nevar tikt. Privātīpašums!

20.

Paldisku pati interesantākā vieta atrodas aiz pilsētas. Tās ir divas senas bākas, kas stāv blakus. Tās atrodas ļoti fotogēniskā vietā – stāvā zemesraga malā 12 kilometru attālumā no Paldiskiem.

21.

Pirmā bāka – tā pati Pētera bāka, uzbūvēta 1722. gadā. Tā atrodas pašā kraujas malā, drīzumā var sabrukt, jo to apskalo Baltijas jūra. Tātad  – pasteidzieties, lūdzu!

22.

Otrā bāka Pakri. Tā ir pati augstākā un gleznainākā Igaunijā. Tika uzcelta 1889. gadā, šobrīd ir atvērta visiem apmeklētājiem.

23.

Tikai par 5 eiro var uzkāpt 52 m augstumā, no turienes pavērot apkārtni. Ļoti interesanta vieta!

24.

Visi tūristi dodas tieši uz šejieni. Pašos Paldiskos tikai dažs apstājas pa ceļam uz bāku.

25.

Pilsētā mēs esam atraduši vēl divas interesantas vietas no tās vētrainās pagātnes. Tās ir divas blakus stāvošas kapsētas – pareizticīgā un protestantu. Pēdējā ir ļoti sena, bet slikti saglabājās. Taču var redzēt, cik cilvēku ar vācu, dāņu un zviedru uzvārdiem dzīvoja Baltijas ostā cara laikos.

26.

Pareizticīgajā kapsētā ir jāapmeklē piemineklis bojāgājušajiem zemūdens flotes jūrniekiem no nogrimušās zemūdenes Atriebība.

27.

1956. gadā tas viss notika. Muļķīgas kļūdas dēļ M-200 klases zemūdenes manevrēšanas laikā tā sadūrās ar eskadras mīnu kuģi Statnij. Tā ātri nogrima, bet daļa komandas palika dzīva. Diemžēl, viņiem nebija iespēju izdzīvot sliktās glābšanas operācijas dēļ.

28.

Tajā avārijā gāja bojā 28 jūrnieki. Vairākumam, kā redzams, nebija pat 20 gadu. Starp citu padomju laikos šeit bieži grima kuģi. Bet Igaunijas valdības laikā netālu no pilsētas mācībās aukstā ūdenī nogrima 14 karavīri no Baltijas bataljona izlūkrotas.  Varbūt šo vietu kāds ir nolādējis?!

29.

Pastaiga pa Paldiskiem man personīgi atstāja smagu iespaidu. Te ne tikai ceļot, bet dzīvot ir neciešami. Katru gadu pilsētu pamet pa 100-200 iedzīvotājiem.

Taču varēja būt savādāk. Vai tad bija vērts nojaukt visus padomju laiku objektus? Vai tad bija nepieciešami atņemt no vietējiem iedzīvotājiem piekrasti dubultai ostai? Bet galvenais, vai var kaut ko mainīt Paldiskos uz labāko pusi? Man nav atbilžu. Toties vietējie jaunieši acīmredzami vairāk zina un cenšas aizbraukt no šejienes, kad rodas pirmā izdevība.

Tāda ir Baltijas ostas Paldiski šodienas realitāte…

30.

P.S. Sekojiet manai lappusei Facebook, VKontakte, Yandex Dzene, kā arī Instagramā. Skatieties visas Baltijas ziņas TravelBlog Baltic! Sekojiet maniem ceļojumiem par Baltijas valstīm un visu pasauli! Lasiet, sekojiet, komentējiet!