- Gruzijas SPA kūrorti - 14 August 2023
- Mans visgarākais lidojums ar TURKISH AIRLINES - 4 April 2023
- Apbrīnojamā Baltkrievija: Bobruiskas spožums un nabadzība - 30 September 2020
Mani vienmēr saviļņo Viļņas arhitektūra. Lietuvas galvaspilsētā tā ir ļoti dažāda, un, pētot to, nekad nav garlaicīgi. Manā personīgajā sarakstā pirmo vietu ieņem tā saucama Viļeišu pils (Vileišių rūmai) – apbrīnojams celtņu komplekss neobaroka un moderna stilā. Tā atrodas pašā Antakaļnis rajona sākumā, pretī Svētā Petera un Pāvela baznīcai.
Par saviem līdzekļiem un personāgā uzraudzībā slavenā Lietuvas personība – Petras Viļeišis, viņš ir cēlies no vienkāršas zemnieku ģimenes, uzcēla šo pili, kam izdevās kļūt par Lietuvas un Krievijas vēstures daļu. Ilgus gadus es varēju vērot šo kompleksu no malas, jo tikt iekšā nemaz nav tik viegli. Tā ir slēgta nepiederošiem apmeklētājiem.
Taču reizi gadā var tikt iekšā, kad notiek tradicionālās arhitektūras dienas OPEN HOUSE VILNIUS. Tieši šī pasākuma laikā man izdevās nokļūt iekšā un pārliecināties, ka šī celtne ir tikpat krāšņa arī iekšā.
Labprāt dalos ar Jums savā pieredzē, jo izredzes ieraudzīt šo skaistumu personīgi vairākiem cilvēkiem ir niecīgas.
Viļņā ir plaši pazīstams šis pils komplekss. Tas atrodas redzamā vietā, pie galvenās Antakaļnis ceļa. Jo vairāk atnākuši tūristi diez vai varēs ieiet pat uz kompleksa teritoriju. Sanāks vienīgi apskatīt šo brīnumu caur žogu. Šis fakts ir vēl apbrīnojamāks, ja zini šīs vietas vēsturi. Īsumā jāpastāsta par to!
Viļņai pagājušā gadsimta sākums bija brīnišķīgs laiks. Topošā Lietuvas galvaspilsēta toreiz bija kļūvusi par visa reģiona intelektuālo centru. Tajā laikā Viļņā aktīvi būvēja jaunas celtnes. Tolaik modē bija moderns, taču pietika arī ar projektiem citos tradicionālos stilos.
4.
Tieši tajā laikā no Maskavas bija atbraucis slavens inženieris Petras Viļeišis kopā ar ģimeni. Viņš bija vecākais dēls zemnieku ģimenē no Pasvales rajona. Man bija atklājums, ka tajos laikos lai gan ne pavisam nabagi vecāki spēja uzaudzināt četrus bērnus, dod viņiem teicamu izglītību, līdz ar to vēlāk viņi uzkāpa pa karjeras kāpnēm un kļuva par Lietuvas augstākās sabiedrības locekļiem. Lūk, viņi ir solīdā vecumā uz ģimenes fotogrāfijas – inženieris, ārsts, uzņēmējs un jurists.
Kas attiecas uz Petrasu, viņš ar atzinību bija beidzis Sanktpēterburgas Satiksmes ceļu institūtu, tad izgāja praksi Beļģijā, nodibinājis savu kompāniju un kļuva par vadošo Krievijas inženieri dzelzceļu tiltu celtniecības jomā. No Ukrainas līdz Sibīrijas līdz šim laikam var sastapt tiltus, kurus ir uzbūvējis šis lietuviešu brīnumbērns.
Nopelnot daudz naudas, viņš pārceļas uz Viļņu. Viņa kaislīgā vēlme bija lietuviešu valodas un kultūras atdzimšana. Pagājušā gadsimta sākumā viņam bija plašs darbības lauks šajā jomā. 1905. gadā pēc tā laika slavenā Viļņas arhitekta Augusta Kleina projekta (tieši viņš ir galvaspilsētas viesnīcas “Astorija” autors) un personīgajā Petrasa uzraudzībā tiek uzcelta mūsu stāsta varone – Viļeišu pils.
Šī kompleksa būvniecībā tika izmantotas tā laika vadošās tehnoloģijas. Izmantoja retu betonu un cementu, kurš netika mīcīts uz ūdens, bet uz piena. Ķieģeļu dūmvadi tika mainīti pret vara. Tika ievilkta elektrība, uztaisīts ūdensvads un kanalizācija. Tagad tas liekas kaut kas ierasts, bet tad tā bija inovācija.
8.
Un ēku komplekss izrādījās ļoti elegants un harmonisks. Centrālajā ēkā dzīvoja Petras ģimene, kaimiņos trīsstāvu ēkā atradās īrēti dzīvojamie dzīvokļi, kā arī vairāku Lietuvas laikrakstu tipogrāfija un redakcija.
Petras bija galvenais redaktors, kam vēl bija literāta dotības. Tepat notika pirmā lietuviešu mākslas izstāde, kas atklāja Viļņas iedzīvotājiem ģēniju Čurļoni.
Šajā kompleksā ir vēl trešā palīgtelpa, kur dzīvoja sargs un kučieris. Tā ir tikpat skaista kā citas ēkas kompleksā. Agrāk zināja, kā celt, pat sargiem!
Savā pilī Petras Viļeišis dzīvoja pavisam maz. Ātri beidzās nopelnītā nauda, Petras atgriezās pie tiltu celtniecības Krievijā. Vēlāk viņš paspēja vēl piedalīties Lietuvas valsts atdzimšanā, pat bija transporta ministrs. Tiesa, tad viņš dzīvoja Kauņā. Bet viņš nodeva savu Viļņas pili kā mantojumu lietuviešu zinātniekiem un izglītības iestādēm.
Un vajadzēja notikt tā, ka šī pils līdz mūsdienām ir saglabājusies gandrīz sākotnējā formā. Tagad šeit atrodas Lietuviešu literatūras institūts.
Bija patīkami redzēt, ka šī arhitektūras pieminekļa interjers tiek rūpīgi saglabāts. Paskatieties, kādas krāsnis un kamīni! Visi ir tik atšķirīgi un apbrīnojami.
Gaismekļi, margas, lustras nav līdzīgas, turklāt papildina viena otru. Pilī tiek rūpīgi glabāti paša Viļeiša portreti, bistes un lietuviešu rakstnieku un mākslinieku bareljefi.
Droši vien ir pareizi, ka mūsdienās šīs celtnes arī kalpo labiem darbiem. Kaut gan gribētos, lai biežāk nekā reizi gadā laistu tūristus iekšā. Tomēr tā viena no skaistākajām ēkām pilsētā, tai jābūt pieejamai vienkāršiem pilsētniekiem un galvaspilsētas viesiem.
Kamēr mēs apskatījām celtnes iekšā, ārā notika kāzu fotosesija. Fotogrāfs acīmredzami bija aizrāvies.
Taču Viļeišu pils tika uzcelta, pateicoties tās radītāju iedvesmai. Un tā var apbrīnot, un var priecāties par to pat šodien. Vai piekrītat?
P.S. Sekojiet līdzi manai lappusei Facebook, VKontakte, Yandex Dzene, kā arī Instagramā! Lasiet Baltijas valstis ziņas TravelBlog Baltic! Sekojiet līdzi maniem ceļojumiem pa Baltijas valstīm un pasauli! Sekojiet līdzi, lasiet, komentējiet!
Leave A Comment