Latest posts by Марина Соколова (see all)

Protams, divu dienu ir par maz, lai izbaudītu atpūtu, nesteidzīgi pastaigātos pa pludmali, pavērotu saulrietu un apskatītu visas Lietuvas jūras kūrortpilsētas ievērojamākās vietas. Bet divu dienu gan pietiek, lai ieraudzītu pašu interesantāko Palangā, izveidotu savu priekšstatu par šo pilsētu un… noteikti atgrieztos ne vienu vien reizi. Un neaizmirstiet, ka ceļš līdz Palangai arī var pārvērsties aizraujošajā un izzinošajā ekskursijā.

Dzintars pilī

Droši vien, tā ir pati pazīstamākā Palangas ievērojamākā vieta. Muzejs tika atklāts pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā uz Feliksa Tiškeviča pils bāzes. Muzeja (Lietuvas Mākslas muzeja filiāle) lepnums ir unikāla dzintaru kolekcija, tajā ir ap 25 000 vienību, bet ekspozīcijā tiek prezentēti apmēram 4,5 tūkstoši eksponātu. Var apskatīt ekspozīciju par 30 minūtēm, pietiek ar šo laiku, lai apskatītu pils interjerus un dzintara kolekciju (pievērsiet uzmanību, ka daži eksponāti aplūkojami ar palielināmo stiklu). Par darba laiku un cenām var uzzināt oficiālajā muzeja mājaslapā (LT, ENG).

Un, protams, uzmanības vērta ir pati pils, kas uzbūvēta 1898. gadā neorenesanses stilā, arhitekts Francs Švehtens. Otrā pasaules kara laikā pils ir cietusi, Otrais pasaules karš tikai pievienoja vairāk postījumu. Tikai 60. gadu sākumā sāka atjaunot pili, lai izveidotu muzeju. Šī pils varētu arī kļūt par privātīpašumu pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas, bet grāfu mantinieks uzdāvināja to Palangai.

 Zaļā pērle

Lai nokļūtu muzejā, ir jāiet caur Birutes parku (tāpat bieži lieto citu nosaukumu – Botāniskais parks). Ļoti bieži sauc šo parku par “Palangas pērli”, un grūti iedomāties, ka pēc Otrā pasaules kara tas bija pamestā stāvoklī, tikai pateicoties Kauņas Universitātes studentu ekspedīcijām, atkal tika pievērsta uzmanība parkam. Tiškeviču nauda, franču arhitekta un Beļģijas dārznieka meistarība un talants sniedz mums iespēju šodien baudīt gleznainus dīķus ar ažūrtiltiņiem, klaiņot pa parka celiņiem, iziet pie jūras, apbrīnot rozāriju.

Parka teritorija ir 100 hektāri, bet kopējais celiņu garums ir 18 kilometri, un pat grūti pateikt, cik laika būs nepieciešams parka apmeklējumam. Minimāli stunda – pusotra, jo noteikti jāuzkāpj Birutes kalniņā un pavērot kapliču, kas tika celta 1898. gadā neogotikas stilā, kā arī nepaejiet garām grotai ar Jaunavas Marijas skulptūru. Vai nu tikai izpildīt minimālu programmu – ieraudzīt slavenu skulptūru “Egle – zalkšu karaliene” (1960. gads, autors Robertas Antinis).

Vēl viens “Brodvejs”

Vietējie sauc šo ielu par “Brodveju”, jo šeit kilometru garumā viss spīd, skan, aicina: ielu tirgotāji, kafejnīcas, restorāni, strūklakas, ziedu kompozīcijas un, protams, daudz cilvēku sezonā. Un kas man ļoti patīk, tas ir cenu dažādība, tas ir, var ieturēt maltīti dārgā restorānā ar izsmalcinātu interjeru un aizjūras delikatesēm ēdienkartē vai vienkārši krietni paēst vienā no mazajām kafejnīciņām.

Ziemā šī iela izskatās citādi, ja nav vēja, tad var arī patīkami pastaigāties. Tad var aplūkot ne tikai spilgtas restorānu izkārtnes, bet arī skaistas koka savrupmājas, dažām no tām ir pat vairāk par simts gadiem. Jāsaka, ka agrāk šai ielai (precīzāk bulvārim) bija dots Tiškeviča vārds, tā, kurš uzcēla sev pili un sapņoja pārvērst Palangu par lielu ostas pilsētu. 1923. gadā iela ieguva Jonasa Basanavičusa vārdu, pēc tam, kad šis slavenais lietuviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, vēsturnieks un viens no Lietuvas Nacionālās atdzimšanas ierosinātājiem bija atbraucis uz Palangu.

Četrsimt metru romantikas

Palangas vēsture skar vairāk par septiņarpus gadsimtus, šajā laikā šī apdzīvotā vieta vija pārcietusi dažādus laikus. Palanga bija zvejnieku ciems, 1918. gadā Latvijas un Lietuvas teritoriālā strīda objekts. No XIX gadsimta 80. gadu beigām tika attīstīta kā jūras kūrorts. Grāfs Felikss Tiškevičs gribēja, lai Palanga kļūtu par ostas pilsētu un par saviem līdzekļiem viņš uzbūvēja piestātni un atvēra kuģu satiksmi ar Liepāju. Diemžēl, ideja ar pasažieru un kravas satiksmi nebija veiksmīga, taču kuģu piestātne kļuva populāra vieta, kur varēja nesteidzīgi pastaigāties un baudīt jūru. Tiesa, ka kuģu piestātne ik pa laikam ir jāatjauno, tomēr tā ir romantiska vieta.

Šogad blakus kuģu piestātnei pludmalē parādījās jauns mākslas objekts – milzīgs pludmales guļamkrēsls ar uzrakstu lietuviešu valodā “Es mīlu Palangu”, to viegli pamanīt, tātad noteikti uztaisiet kādu bildi šajā guļamkrēslā.

Augstāk minētie objekti ir paši populārāki, taču tas nenozīmē, ka Palangā vairs nav ko apskatīt. Suņu muzejs, Kūrorta muzejs, Ilūziju māja, skulptūru aleja un daudz kas cits. Galvenais, lai būtu vēlēšanos, un tad, paceļot galvu, var ieraudzīt fantastisku čemurus koku zaros. Šie čemuri it kā saka, ka Palanga ir jauka jebkurā laikā un gadalaikā.

Un daži padomi:

  • Kūrorta garums kopā ar piepilsētām ir 25 km, tāpēc pagrūti kājām apstaigāt pat pilsētas centru. Noteikti izmantojiet iespēju doties pusstundu braucienā ar tūristu mini vilcienu, kurš apstājas pie strūklakas ar skulptūru “Jurate un Kastitis”, vietā, kur promenāde izved uz piestātni.
  • Tūrisma informācijas centra oficiālajā mājaslapā ir daudz informācijas par objektiem, pasākumiem, naktsmītnēm un citiem pakalpojumiem. Nekautrējieties uzdot jūs interesējošos jautājumus kā rakstiski, tā arī mutiski, apmeklējot Centru. Piemēram, tieši no šī avota es esmu uzzinājusi par bezmaksas ekskursijām pa Palangu ar gidu (tai skaitā krievu valodā) un par to, ka var bezmaksas uzkāpt Svētās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas baznīcas skatu laukumā.
  • Ja brauksit uz Palangu ar savu auto, tad esiet gatavi, ka nemaz nav tik viegli atrast autostāvvietu sezonā. Labāk mašīnu atstāt pie viesnīcas, pastaigāties kājām vai iznomāt kādu divriteni.
  • Ja vasarā jūs pēkšņi dodaties uz Palangu un jūsu mērķis ir atpūta pie jūras, noteikti interesējieties par ūdens temperatūru. Gādās ar mūsu dzimto Baltijas jūru tā, ka laukā ir karsti, bet ūdens ir auksts. Ko lai darīt šai situācija?!

P.S. Manas lappuses Facebook un Instagramā. Tāpat es esmu Odnoklassniki.ru. Sekojiet līdzi, lasiet, komentējiet! Vienmēr priecājos par jauniem draugiem!